“Izrādes sabiedrība", simulācija un hiperrealitāte. Salīdzināšanas perspektīvas

Abstract

Darbā tiek aplūkotas perspektīvas, kas sniedz iespēju salīdzināt "Izrādes sabiedrības", simulācijas un hiperrealitātes koncepcijas. "Izrādes sabiedrība" attiecas uz Gija Debora un situacionistu ideju kopīgu izvērtēšanu un argumentētu sasaistīšanu. Simulācijas un hiperrealitātes koncepcijas aptver Žana Bodrijāra darbus. Par teorētisko atskaites punktu tiek izvēlēta kritiskās teorijas tradīcija. Tas paredz nepieciešamību apsvērt kritiskās teorijas principus un to teorētisko saderību iepretim "Izrādes sabiedrības", simulācijas un hiperrealitātes koncepcijām. Kritiskās teorijas tradīcijas iesaistīšana paredz tās pielietošanas nosacījumu precizēšanu un izvērtēšanu. Šis aspekts vienlaikus veido teorētisko pamatu un darba nodaļu struktūras specifiku attiecīgo koncepciju izskaidrošanai. "Izrādes sabiedrības" koncepcijas skaidrojums tiek veikts, izmantojot atziņas no ieskata kritiskajā teorijā. Izpēti papildina simulācijas un hiperrealitātes koncepciju izskaidrošana, izmantojot iepriekšējo soļu atziņas un teorētisko ierobežojumu apsvērumus. Kritiskās teorijas iezīmju un tās ietverto tēmu loks noved pie sekmīgas "Izrādes sabiedrības", simulācijas un hiperrealitātes koncepciju salīdzināšanas perspektīvām. Šis rezultāts ne tikai norāda uz kritiskās teorijas pārzināšanas nepieciešamību salīdzināšanas perspektīvu noskaidrošanai, bet tādā veidā tiek iegūta iespēja padziļinātāk izprast katru atsevišķo koncepciju.

This thesis examines perspectives that provide a way to compare the conceptions of "The Society of the Spectacle", simulation and hyperreality. "The Society of the Spectacle" relates to a mutual evaluation and an well-grounded connection of Guy Debord's and Situationist concepts. The conceptions of simulation and hyperreality comprehends works of Jean Baudrillard. The Critical Theory tradition is used as the theoretical reference point. It provides for a necessity to consider the principles of Critical Theory and its compatibility with the conceptions of "The Society of the Spectacle", simulation and hyperreality. The involvement of Critical Theory provides for specification and evaluation of its conditions of application. This aspect also composes the theoretical basis and the structure of chapters in order to explain the specifics of the respective conceptions. The analysis of "The Society of the Spectacle" is accomplished by using conclusions from the examination of Critical Theory. In addition to the latter, the study continues with analyzing the conceptions of simulation and hyperreality by using conclusions and considerations of theoretical limitations from previous chapters. The features of Critical Theory and its related range of issues lead to successful perspectives of comparison. This result not only indicates to the necessity for having a good knowledge of the Critical Theory tradition but in such a way it gives an opportunity to profoundly interpret each of the individual conceptions.