Nacionālisma un militarizācijas izpausmes zemessardzes jaunajos bataljonos

Abstract

Latvijas nacionālo bruņoto spēku papildspēku grupa “Zemessardze” kopš tās atjoaunošanas 1991.gadā ir pieredzējusi brīvprātīgo plūsmas svārstības. Pēdējo trīs gadu laikā, sākot ar 2014. gadu, ir novērojams straujš kāpums gan jauno karavīru, gan bataljonu skaitā. Krasais kāpums, kas vēl nav sācis norimt un zemessargu pieaugošā klātbūtne sociālo mēdiju tīkolos, kopā ar ikgadējo budžeta pieaugumu nacionālās drošības nozarē, norāda uz centieniem normalizēt militārismu. Balstoties uz daļēji strukturētām intervijām, pētījums iepazīstina zemessargu pašu skatījumu un interpretāciju par viņu būtību, viņu atbildību un lomu sabiedrībā. Pētījums arī apskata dažādos transformāciju procesus, ko ietekmē brīvprātīgā, daļējā noslogojuma dienēšana zemessardzē, secinot, ka zemessardze is viens no rīkiem, kas spēj ietekmēt cilvēka uztveri par sevi un savu valsti, kā arī pats militarizācijas process ir aktīvā, mainīgā stāvoklī.

The national guard organisation in Latvia (“Zemessardze”) has seen fluctuations in the amount of new recruits over the years, starting in 1991. The most recent trend has been a rapid growth, starting in 2014, which has still not stopped. In fact, the increased budget for defence organisations and the national guards presence in social media points towards attempts of normalising militarisation. Based on semi-structured interviews, the research introduces the land guards own perception and interpretation of what they are, what are their duties and values, as well as, discusses the multiple transformations that this part-time, voluntary military service incites, concluding that the national guard is one the tools which has the power to shape a humans perception of self and nation, as well as the militarisation process in Latvia is in an active, changing state.