Apmaldīšanās stāsti: priekšstati, interpretācija, stāstījuma poētika

Abstract

Apmaldīšanās stāsti: priekšstati, interpretācija, stāstījumu poētika Promocijas darbs ir veltīts stāstiem un sarunām par apmaldīšanos mūsdienu latviešu sabiedrībā. Tā galvenais mērķis ir atklāt, ko un kā mūsdienu cilvēks stāsta par apmaldīšanos, un kā stāsts un saruna kļūst par līdzekli, lai izprastu, analizētu un interpretētu apmaldīšanās pieredzes. Pētījuma materiāls iegūts lauka pētījumā, kas veikts pēdējos deviņus gadus, intervējot vairāk nekā 70 cilvēku Latvijā. Stāstos apmaldīšanās atklājas ne tikai kā individuāls pieredzējums un personīga pārdzīvojuma avots, bet arī kā kultūrpieredze, kuru pieredzējuši un par ko stāstījuši daudzi. Šīs pieredzes teiku formā fiksētas kopš 19. gadsimta otrās puses, un tām ir daudz līdzību ar mūsdienās stāstīto. Pētījumā apmaldīšanās stāsti tiek analizēti gan folkloristiskā skatījumā, gan arī kā sarunas rezultāts un noteikta diskursa daļa.

Stories about Getting Lost: Concepts, Interpretation and the Poetics of Narrating The doctoral thesis is devoted to stories and conversations about getting lost experiences in contemporary Latvian society. Its main aim is to reveal what and how people tell about getting lost and in what ways a story and conversation is used as a tool to comprehend, analyse and interpret the phenomena. The research is based on the extensive fieldwork done in Latvia in the recent nine years during which more than 70 people were interviewed. Getting lost appears not only as individual and intimately personal experiences but also as cultural experiences that are in common and are told by many Latvians and have been fixed as belief legends by Latvian folklorists since the end of 19th century. The research provides the folkloristic, conversational and discursive analysis of the contemporary narratives about getting lost.