Ruminācijas, vadības funkciju un piedošanas saistības ar depresijas simptomu izteiktību

Abstract

Neskatoties uz jaunākajām depresijas ārstēšanas medikamentozajām un psihoterapeitiskajām metodēm, depresijas traucējuma izplatība Eiropā turpina pieaugt, tas skar vairākus dzīves aspektus, gan darba produktivitāti, gan attiecību kvalitāti. Pētījuma mērķis ir izpētīt depresijas un kognitīvo procesu, īpaši vadības funkcijas un ruminācijas, un attiecību kvalitātes, īpaši piedošanas, savstarpējās attiecības. Pētījuma dalībnieki. Pētījumā piedalījās 125 universitātes studenti, no tiem 98 sievietes (78,40 %) vecumā no 18–30 gadiem (M=21,13; SD=2,55) un 27 vīrieši (21,60 %) vecumā no 19 līdz 25 gadiem (M=20,93, SD=1,69). Izmantotās metodes. Sociodemogrāfiskā anketa; Traumas simptomu aptaujas Depresijas apakšskala (TSI, Briere, Elliott, Harris, & Cotman, 1995); Ruminācijas aptauja (RRS, Gonzalez, Nolen-Hoeksema, & Treynor, 2003); Attieksmes pret pāridarītāju novērtējuma aptauja (TRIM-18, McCullough et al., 1998); datorizētais vadības funkciju novērtējuma tests “EXAMINER”, “Vadības spējas: mērījumi un instrumenti neirobiheiviorālai novērtēšanai un pētījumiem” (Executive Abilities: Measures and Instruments for Neurobehavioral Evaluation and Research, EXAMINER, Possin, Lamarre, Wood, Mungas, & Kramer, 2013). Pētījuma rezultāti apliecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, žēlošanās (ruminācijas veids) prognozē depresijas simptomus. Savukārt, apgrūtināta pārslēgšanās vadības funckija prognozē žēlošanos. Bet ja indivīds pēc konfliktsituācijas attiecas izvairīgi pret pāridarītāju, tāda attieksme ir statistiski nozīmīga žēlošanās prognozētāja. Pētījuma rezultāti var būt svarīgi gan praktiskajā darbā, gan diskusijās, kā izpratne par vadības funkciju (pārslēgšanos), ruminācijas (žēlošanās), izvairīgas motivācijas pēc pāridarījumiem un depresijas simptomu saistību var palīdzēt attīstīt depresijas ārstēšanas metodes. Atslēgas vārdi: depresijas simptomi, ruminācija, vadības funkcijas, piedošana

Despite the latest medical and psychotherapeutic methods of depression treatment, the prevalence of depression in Europe continues to rise, and this affects many aspects of life, including work productivity and relationship quality. The aim of this study was to examine the interrelationships between depression and cognitive processes, specifically executive functions and rumination, as well as aspects of relationship quality, specifically forgiveness. Participating in the study were 125 university students, of whom 98 (78.40%) were women, age range 18-30 years (M = 21.13, SD = 2.55), and 27 (21.60%) men, age range 19 to 25 years ( M = 20.93, SD = 1.69). They completed the Depression subscale of the Trauma Symptom Inventory (Briere, Elliott, Harris, & Cotman, 1995); the Ruminative Response Scale (Gonzalez, Nolen-Hoeksema, & Treynor, 2003); the Transgression-Related Interpersonal Motivations Inventory ( McCullough et al., 1998); the Executive Abilities: Measures and Instruments for Neurobehavioral Evaluation and Research (EXAMINER, Possin, Lamarre, Wood, Mungas, & Kramer, 2013), and answered questions about demographic aspects. The results of the study showed that brooding (a subtype of rumination) predicted depression symptoms. In turn, difficulties with set-shifting (an aspect of executive function) predicted brooding. Moreover, the tendency to avoid the transgressor following a conflict situation was shown to be a predictor of brooding. The results are discussed in terms of practical implications and how an understanding of the interrelationships between executive functions (set shifting), rumination (brooding), avoidance motivation after conflict, and depression symptoms can help to further development of depression treatment approaches. Keywords: depressive symptoms, rumination, executive functions, forgiveness