Auglība tradicionālajā un mūsdienu kultūrā Latvijā

Abstract

Promocijas darba mērķis: identificēt, raksturot un salīdzināt auglības kā zināšanu objekta veidošanu tradicionālajā un mūsdienu kultūrā. Darba teorētisko ietvaru veido Mišela Fuko un Žana Fransuā Liotāra idejas. Auglība skatīta kā diskursīva un sastāv no dažādiem izteikumiem, kas pārsniedz vienas patiesības robežas. Darba metodoloģija veidota, izmantojot M. Fuko “zināšanu arheoloģijas” pieeju, analizējot tradicionālo un mūsdienu kultūru raksturojošos avotus. Auglībai piešķirtās sociālās nozīmes to veido kā daudzveidīgu un sarežģītu zināšanu objektu, kas mainās dažādos kultūrvēsturiskos kontekstos. Ja tradicionālā kultūrā dominējošie auglības skaidrojumi saistīti ar mītiskajiem priekšstatiem un rituālu, tad mūsdienās dominējošais ir auglības biomedicīnas skaidrojums, kurš auglību ļauj lokalizēt cilvēka ķermenī un skaidrot kā individuālu. Atslēgvārdi: zināšanu objekts, auglība, auglības pārvaldība, tradicionālā un mūsdienu kultūra.

The aim of the thesis is to identify, characterize and compare the development of fertility as a knowledge object in traditional and contemporary culture. Theoretical framework is based on the combination of Michel Foucault and Jean-François Liotard's ideas. Fertility is perceived as discursive, and consists of different statements that go beyond the idea of the one truth. The methodological approach based on M. Foucault "knowledge archaeology". The meanings assigned to fertility, have formed it as a complex object of knowledge that varies in different cultural and historical contexts. In traditional culture dominant explanations of fertility are related to mythical notion and ritual, in the contemporary culture dominant explanation of the fertility is based on biomedicine, that allows fertility to be localized in the human body and explained as individual. Keywords: knowledge object, fertility, fertility management, tradition and contemporary culture.