Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā

Abstract

Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīnskābju humifikācijas, aromatizācijas pakāpes un molekulmasas pieaugumu. Atslēgas vārdi: augsne, humusa forma, apmežošanās, organiskais ogleklis, humusvielas

The doctoral thesis presents a research on the topsoil, its morphological properties (according to the EHFRB humus form classification), and organic matter, focusing on the composition and the chemical properties of the soil humic substances. The results indicate that in forests formed on dry mineral soils in Latvia the spatial distribution of soils which are relatively rich in organic matter (mull humus form) is related to glacigenic and glaciolimnic deposits. The afforestation of agricultural lands leads to the accumulation of organic matter in the topsoil which starts 30 years after the establishment of the forest. The highest organic carbon stock can be observed in 60- to 100-year-old forest land soils. An increased amount of woody debris in the process of forest growth produces an increase in the proportion of fulvic acid, humification rate, aromaticity and molecule weight of the soil humic acids. Key words: soil, humus forms, afforestation, organic carbon, humic substances