Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem

Abstract

Maģistra darba “Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem” pētījums izstrādāts no 2015. līdz 2017. gadam. Darba izstrāde veikta Latvijas Hidroekoloģijas institūtā Valsts pētījumu programmas “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT un Latvijas – Lietuvas - Taivānas sadarbības projekta BALMAN ietvaros. Darba mērķis ir apzināt cieto grunšu zoobentosa, tai skaitā arī svešzemju, sugu sastāvu Baltijas jūras ostās un novērtēt to izplatību saistībā ar vides faktoriem. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūras fizikāli - ģeogrāfiskajiem un vides apstākļiem, raksturoti plašāk izplatītie nogulumi jeb grunts substrāts Baltijas jūras piekrastes rajonos un ostu akvatorijos, identificētas ostu rajonus cietos substrātus apdzīvojošās bentiskās biokopas un jaunas svešzemju sugas Latvijas ūdeņos, analizēti vides apstākļi Baltijas jūras dienvidaustumdaļas ostās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Klaipēdā, Nexo, Kristianso, Ronnē, Zasnicā un Varnemundē. Reprezentatīvai cieto grunšu zoobentosa analīzei paraugi ievākti saskaņā ar HELCOM-OSPAR protokolā noteiktajām vadlīnijām izmantojot gan dažādos dziļumos iegremdētu plātņu konstrukciju, gan skrāpju paraugus (HELCOM 2013). Baltijas jūras ostas, ar savu specifisko vidi, rada unikālus biotopus bentiskajiem organismiem. Ostās, ūdens temperatūra, salīdzinot ar piekrasti vai jūras atklāto daļu, ir mazāk svārstīga, bet kopējā amplitūda ir lielāka, savukārt nelielās straumes, pasargā bentiskos organismus no viļņu ietekmes. Tāpat arī ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē bentosa bezmugurkaulniekus ostās, ir plašais grunts tipu klāsts, kas ietver gan smilšainu substrātu, gan dūņas, kā arī dažāda materiāla konstrukciju virsmas, kas piemērotas apauguma organismiem (HELCOM 2018). Latvijas lielākajās ostās konstatēti 48 dažādi bentisko organismu taksoni, no kuriem septiņas ir - svešzemju un trīs kriptogēnās sugas, savukārt, Baltijas jūras dienvidu daļas ostās, konstatēti 28 bentisko organismu taksoni, no kurām piecas ir svešzemju sugas un viena kriptogēna suga. Pirmo reizi Latvijas estuāriju ūdeņos konstatēti svešzemju vēžveidīgie Obesogammarus crassus, Sinelobus stanfordi un Chelicorophium curvispinum. Tieši zoobentosa sugu sabiedrībās ienāk un nostabilizējas visvairāk svešzemju sugu (Ojaveer et al. 2016), tāpēc ostu uzraudzība un cieto substrātu apaugumi ostās būtu jāapseko regulāri.

Master thesis "Impact of environmental characteristics on the benthic fauna in the Ports of the Baltic sea" research was conducted in the period of 2015.-2017. Research was made in Latvian Institute of Aquatic Ecology (LIAE) under National research program "Latvia ecosystem's value and its dynamics under influence of climate actions" within EVIDEnT and Latvia-Lithuania-Taiwan cooperation under BALMAN project. The aim of the paper is to discover the abundance of indigenous and non-indigenous zoobenthic invertebrates in the ports of Baltic Sea and evaluate their prevalence in relation to environmental factors. In the Master's paper available literature on physical, geographical and environmental factors in the Baltic Sea were researched. Most common sediments or subsoil in the coastlines and aquatoriums of Baltic Sea were characterized, identified benthic organisms and new non-indigenous species living within harbor areas of Latvia, as well as environmental factors in the south-eastern ports of Baltic Sea (Riga, Ventspils, Liepaja, Klaipeda, Nexo, Christianso, Ronne, Sassnitz, Warnemunde) were researched. For representative analysis of zoobenthic invertebrates, samples were gathered in accordance with HELCOM-OSPAR protocol guidelines, using submerged plate constructions (plates placed in different depths) and scrape samples (HELCOM 2013). Because of their specific environment, ports of the Baltic Sea are unique habitats for benthic organisms. The water temperature in the ports is less volatile in comparison to the shore or open sea, while the amplitude is larger. Relatively lower water streams also protect benthic organisms from impact of waves. An equally important factor affecting the benthic invertebrates is the vast amount of bottom types, including sandy substrate, sludge as well as various material construction surfaces suitable for fouling organisms (HELCOM 2018). In Latvia's major ports 48 different benthic organism taxons were discovered, of which 7 were non-indigenous and 3 cryptogenic species, but in southern ports of Baltic Sea there were 28 benthic organisms – 5 of them were non-indigenous species and 1 cryptogenic. For the first time in estuaric waters of Latvia non-indigenous crustaceans Obesogammarus crassus, Sinelobus stanfordi un Chelicorophium curvispinum were discovered. Particularly in the zoobenthic habitats non-indigenous species are more common and with their highest relative abundance (Ojaveer et al. 2016) and for this reason monitoring of the ports and hard substrate fouling in the port sites should be checked on regular basis.