Meža infrastruktūras izbūves ietekme uz veģetācijas attīstību

Abstract

Bakalaura darbā aprakstīts, kā mainās sugu skaits un daudzveidība pēc meža infrastruktūras objektu rekonstrukcijas, tāpat analizētas netieši aprēķinātu abiotisko faktoru izmaiņas rekonstrukcijas darbu kontekstā, kā arī invazīvo augu sugu sastopamība un izplatība. Mērķis bija noskaidrot meža infrastruktūras rekonstrukcijas ietekmi uz vaskulāro augu un briofītu attīstību. Mērķa sasniegšanai tika izveidotas četras transektes (divas uz meža autoceļiem un divas uz meliorācijas grāvjiem), uz katras no tām izvietoti 20 parauglaukumi. Parauglaukumos noteikts vaskulāro augu un sūnu segums pēc Brauna-Blankē skalas. Pēc parauglaukumu augu un briofītu sugām un to seguma noteiktas parauglaukuma vidējās Ellenberga vērtības mitrumam, kontinentalitātei, augsnes reakcijai, temperatūrai, pieejamā slāpekļa daudzumam un apgaismojumam. Secināts, ka briofītu sugu skaita procentuālais samazinājums ir lielāks nekā augu sugu skaita samazinājums. Visvairāk mainās augsnē pieejamā skābekļa vērtības. Invazīvo sugu izplatība pētījuma objektos nav konstatēta.

The thesis describes changes in number and diversity of species after forest infrastucture reconstruction and also analyzes the changes of abiotic enviromental factors, calculated indirectly as well as the dispersal of invasive alien plant species. The aim was to determine the impact of forest infrastructure reconstruction on plant and brypohyte developement. To reach the goal, 20 plots on four transects were established (two on forest roads and two on melioration ditches). The cover of plants and bryophytes in each plot was defined by Braun-Blanquet approach. According to these data, Ellenberg values for each plot were calculated Results showed that reduction in the number of bryophyte species is greater than in the number of plant species. Humidity was the enviromental factor that changed most after the infrastructure reconstruction works. Dispersal of invasive alien plant species in the plots was not recorded.