Līdzskaņu iespraudums dažādu reģistru mutvārdu tekstos

Abstract

Līdzskaņu iespraudums ir viena no saistītās runas iezīmēm, ko izmanto angļu valodas akcentos, kuros ‘r’ skaņa netiek izrunāta; tomēr dažas līdzskaņu iesprauduma formas tiek stigmatizētas. Šī darba mērķis bija pētīt teoriju par līdzskaņu iesprauduma lietojumu, apskatīt tā lietojumu dažādos reģistros, kā arī salīdzināt vai analizētie piemēri atbilst teorijā aprakstītajiem gadījumiem. Pētījumā izmantotās metodes bija teoriju salīdzinoša analīze, dažādu reģistru mutvārdu runas auditīvā analīze un spektrogrammu salīdzinošā analīze. Teoriju salīdzinošā analīze atklāja, ka, ja vien netiek veikti apzināti centieni, lai izvairītos no līdzskaņu iesprauduma izmantošanas, tas ir dzirdams dažādos reģistros. Sešu audio failu auditīvā analīze ļāva secināt, ka līdzskaņu iespraudumu var novērot visos reģistros, tomēr vērojama tendence izvairīties no konkrētiem tā veidiem paaugstinātas formalitātes reģistros.

Liaison is a feature of connected speech used by non-rhotic English speakers; however, some forms of liaison are considered to be stigmatized. The purpose of this paper was to study the theory on liaison, examine how it is used in different spoken registers, and compare if the cases studied in theory conform to those observed in practice. The methods used in the research were a comparative analysis of theories, an auditive analysis of spoken texts of different registers, and a comparative analysis of spectrograms. The comparative analysis of theories revealed that unless conscious efforts to avoid liaison are made, it can be heard in different registers. The auditive analysis of six audio files showed that liaison can be observed in all registers, however, there is a tendency to avoid certain types of liaison in registers of higher formality.