Induktīvās un deduktīvās pieejas izmantošana darbības vārdu laiku mācīšanā augstskolā: salīdzinošā analīze

Abstract

Gramatika vienmēr tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem aspektiem svešvalodu apguvē. Ir zināmas divas galvenās un, savā ziņā, pretrunīgas metodes gramatikas apmācībā, tādas kā deduktīvā un induktīvā metodes. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai studentu sasniegumi angļu valodas apguvē būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai darbības vārdu laikus māca deduktīvi vai induktīvi. Pētniecības metode, kas izmantota maģistra darbā bija darbības pētījums, un datu vākšanas instrumenti bija testi un anketas. Pētījuma dalībnieku skaits bija divdesmit astoņi pirmā kursa bakalaura studenti, kuri specializējas angļu filoloģijā kādā Latvijas universitātē. Pētījuma rezultāti parādīja, ka nav novērojama statistiskā atšķirība starp divām metodēm. Aptaujā induktīvās grupas studenti atzina, ka šī metode viņiem ir grūtāka, jo viņi pie tās nav pieraduši. Tika secināts, ka ir ieteicams apvienot abas metodes gramatikas kursā augstskolā.

Grammar has been always considered as one of the central aspects in any foreign language teaching. The two major and contradictory approaches, such as deductive and inductive are known in grammar teaching. The goal of the Master Thesis was to investigate whether there was a significant difference in students’ achievements in the use of English tenses depending on whether they were taught deductively or inductively. The method that was used in the present paper was action research and the data collection instruments were tests and questionnaires. The participants of the research were twenty-eight first-year undergraduates majoring in English philology at a university of Latvia. The results have shown no statistical difference in the superiority of one approach over another. The students in the inductive group found the approach challenging, since they were not accustomed to it. It is concluded that it is advised to combine both approaches in teaching grammar at tertiary level.