Lietuvieši un viņu valoda Krāslavas apkaimē

Abstract

Maģistra darbā „Lietuvieši un viņu valoda Krāslavas apkaimē“ veikta Krāslavas apkaimes lietuviešu izpēte kultūrvēsturiskā, etnoloģiskā, sociolingvistiskā un lingvistiskā aspektā, īpašu uzmanību veltot viņu runai un kultūras mantojumam. Balstoties uz rakstu avotiem, lingvistisko literatūru un Kalniešu, Kombuļu, Ūdrīšu, Skaistas un Izvaltas pagastu iedzīvotāju stāstījumiem apkopota informācija par lietuviešiem Krāslavas apkaimē no vissenākiem viņu pieminējumiem līdz mūsdienām. Darbā iekļauti desmit informantu dzīvesstāsti, un, pamatojoties uz ekstralingvistiskiem faktoriem, kas šos lietuviešus ietekmējuši dzīves laikā, veidots viņu sociolingvistisks portretējums. Katra informanta runas raksturojums saistīts ar personas dzīves gājumu, dzīvesvietu un sociolingvistiskiem procesiem, kas varētu būt ietekmējuši viņa lingvistisko pieredzi. Veikts atrasto lietuviešu valodas raksturojums un, balstoties uz aptauju un interviju materiāliem, tuvāk analizētas teicēju runas īpatnības. Darbā apskatītas vairākas Krāslavas apkaimē sastopamas lietuviešu valodas kultūrzīmes rakstītā formā, tās apliecina lietuviešu klātbūtni Krāslavas apkaimē vismaz no 19. gs. Sniegts ieskats Krāslavas apkaimes lietuviešu antroponīmos un to variantu daudzveidībā.

Master thesis „Lithuanians and their language in the area of Kraslava“ discusses Lithuanians in the district of Krāslava from culture-historical, ethnological, socio-linguistic and linguistic point of view, with a particular focus on their speech and cultural heritage. Based on writings, linguistic literature and information provided by residents of Kalnieši, Kombuļi, Ūdrīši, Skaista and Izvalta parishes, the author has collected information on Lithuanians in the area of Krāslava starting from the earliest mentions until today. The stories of ten informants are included in this thesis, and, based on extra-linguistic factors that have influenced these Lithuanians during their life, a socio-linguistic portrait has been made. The characteristics of their speech is linked to their course of life, place or residence and socio-linguistic processes that may have influenced the linguistic experience of the respective informant. Lithuanian language in the area is characterised and, based on the results of the surveys and interview materials, a detailed analysis of the particularities in the informants’ language has been done. A number of written-form Lithuanian cultural signs present in the area of Krāslava is discussed in the thesis and they confirm the presence of Lithuanians in the area at least up to the 19th century. An overview of the antrophonyms and their variations is also included in the thesis.