Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados

Abstract

Pētījuma “Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados” mērķis ir parādīt, kā romāni iekļaujas PSRS literatūras kopainā 20. gadsimta 20.–30. gados, pievēršot uzmanību to atbilsmei sociālistiskā reālisma principiem, kā arī katra literārā darba savdabīgajām iezīmēm. Maģistra darba centrā ir seši romāni – Sīmaņa Berģa “Ziemeļu pionieri” (1934), Alvila Cepļa “Kalpi” (1933) un “Zeme” (1936), Linarda Laicena “Limitrofija” (1934), Oskara Rihtera “Meži šalc” (1936) un Eduarda Salenieka “Jautrais rudens” (1934). Latviešu padomju romānistika nav viendabīga – visos romānos ir saskatāmas sociālistiskā reālisma iezīmes, taču ne visi būtu uzskatāmi par padomju varas apoloģētiem; paralēli deklaratīviem un shematiskiem darbiem, ir atrodami arī mākslinieciski meklējumi un autoru individuālā savdabība.

The goal of the paper Latvian Novels in the USSR 1920s–1930s is to showcase how the novels fit in the literary scene of the USSR in the 1920s–1930s, focusing on the principles of socialist realism in the novels and also their own unique features. The paper investigates six novels – Ziemeļu pionieri (1934) by Sīmanis Berģis, Kalpi (1933) and Zeme (1936) by Alvils Ceplis, Limitrofija (1934) by Linards Laicens, Meži šalc (1936) by Oskars Rihters, and Jautrais rudens (1934) by Eduards Salenieks. Latvian soviet novels are not uniform – they all present the features of socialist realism, but not all of them tend to glorify the political regime. Among the declarative and formulaic works there are also those that represent the search for the artistic expression and author's individual uniqueness.