Mākslas pasaules alūzijas Donnas Tartas romānā “The Goldfinch”
Author
Mierkalne, Laura
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Šalme, Arvils
Date
2018Metadata
Show full item recordAbstract
Donnas Tartas romāns „The Goldfinch” kopš tā publicēšanas radījis sajūsmas vilni literatūras kritiķos un lasītājos visā pasaulē, piedzīvojot tulkojumu trīsdesmit valodās. Tomēr, izvērtējot iespējamo tulkojumu latviešu valodā, romānā attēlotā mākslas pasaule un alūzijas uz to varētu radīt ievērojamus sarežģījumus romāna tulkotājam. Tādēļ šajā darbā tiek pētītas īpašvārdu alūzijas uz mākslas pasauli, padziļināti apskatot tieši mākslas un literatūras alūzijas, un tiek izdarīti secinājumi par to iespējamo atveidi tulkojumā latviešu valodā, balstoties uz tulkošanas teorijā piedāvātajām stratēģijām un domāšanas modeļiem, ko piedāvā tādi autori kā Ritva Lepihalme, Ričards Tomass, kā arī Stīvens Hainds, Šošana Bluma-Kulka, un citi. Šajā darbā alūziju apstrādes un atveides procesa atvieglošanai tiek izmantots jauns kombinētais stratēģiskās analīzes modelis, kas izveidots, balstoties uz apskatīto teorētisko literatūru. Lai arī romānā lietoto alūziju funkciju un ietekmes spektrs ir plašs, kas ievērojami bagātina romāna māksliniecisko vērtību, tomēr jāsecina, ka mākslas alūzijas, lielākoties, veido spilgtas redzes ainas, savukārt literatūras alūzijas atklāj dziļāku tēlu raksturojumu. The novel “The Goldfinch” by Donna Tartt and its translations in thirty languages have been widely celebrated by literary critics and readers around the world ever since it was first published. When considering the novel’s possible translation into Latvian, it can be assumed that the depicted world of art and its allusions could create significant difficulties to the translator. Therefore, the goal of this paper is to examine proper name allusions to the world of art, giving special attention to the art and literature allusions in the novel, and to draw the possible conclusions about their rendition into Latvian, based on the strategies and models suggested in translation theory by Ritva Leppihalme, Richard F. Thomas, Stephen Hinds, Shoshana Blum-Kulka and others. To facilitate the process of allusion examination and rendition, a new model of combined strategic analysis of allusions was applied. Although, the allusions’ spectrum of functions and influence in the novel is vast, still it can be observed that art allusions are mostly used for the creation of vivid imagery, and literature allusions reveal deeper characterisation of the characters.