Latviešu Zemnieku Savienības nostāja valsts finanšu politikas jautājumos 1920. gada 1.maijs-1934. gada 15.maijs

Abstract

Latvijas Republikas pirmajā demokrātijas posmā, kas ilga no 1920. gada 1. maija līdz 1934. gada 15. maijam notika valsts finanšu politikas izveide un nostiprināšana. Šajos procesos nopietnu lomu spēlēja Latviešu Zemnieku Savienība, kas bija pārstāvēta, Latvijas Satversmes Sapulcē, gan Latvijas Republikas I, II, III un IV Saeimā. Partija bija viena no lielākajām starpkaru Latvijas politiskajām partijām, kuras nostāja valsts finanšu politikas jautājumos bija svarīga, jo tā bieži veidoja koalīciju ar citām partijām, lai veidotu valsts finanšu politiku pēc saviem ieskatiem. Darbā tiek apskatīts 14. gadu ilgs laika posms, kurā starpkaru demokrātiskās Latvijas ekonomika piedzīvoja atkopšanos no Neatkarības kara sekām un stabilas finanšu politikas izveidi, tai sekojošo uzplaukumu posmu, kurā budžeti noslēdzās bez deficīta, kā arī finanšu krīzi, kas ieviesa ievērojamas izmaiņas valsts finanšu politikā.

During the first stage of democracy in the Republic of Latvia, which lasted from 1 May 1920 to 15 May 1934, the establishment and strengthening of the national financial policy took place. In these processes, the Latvian Farmers’ Union, represented in the Latvian Constitution Meeting and the Latvian Republic of I, II, III and IV, played a serious role The party was one of the biggest interwar political parties in Latvia, whose position on the country's financial policy matters was important because it often formed a coalition with other parties to shape the country's financial policy after its own insights. The work deals with a period of 14 years in which the international democratic Latvian economy experienced recovery from the consequences of the Independence War and the establishment of a stable financial policy, the following boom in which budgets ended without deficits, as well as the financial crisis that introduced significant changes in the country's financial policies.