Celtniecība vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot celtniecības īpatnības aizsargbūvju un ēku būvniecībā pēc Latvijas teritorijā pētīto vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzīvesvietu arheoloģiskajiem materiāliem. Analīzei izvēlētas deviņas šī perioda dzīvesvietas (pilskalni un apmetnes), kuras nosacīti var iedalīt trīs teritoriālās grupās – Daugavas lejtece, Rietumlatvija un Austrumlatvija. Jāatzīmē, ka šobrīd iztrūkst plašāku pētījumu, kas aplūkotu celtniecības īpatnības vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā kopumā. Darbā analizēts dzīvesvietu plānojums, aizsardzības būvju celtniecības paņēmieni, kā arī ēku celtniecība, sniedzot nelielu ieskatu tuvāko reģionu analoģijās un aplūkojot iespējamās ar celtniecību saistītās sociālās interpretācijas. Konkrētais laika posms iezīmē divu atšķirīgu apdzīvotības veidu parādīšanos un līdzāspastāvēšanu, kas atspoguļojas arī celtniecībā.

The aim of the bachelor's thesis is to determine the building characteristics of fortification and dwelling construction through archaeological material of the Late Bronze and Pre-Roman Iron Age settlements in the territory of Latvia. Nine settlement sites (hillforts and rural settlements) of this period have been selected for the analysis, which can be divided in three territorial groups – the lower reaches of the Daugava River, Western and Eastern Latvia. It should be emphasised that there are no comprehensive studies regarding overall building characteristics of the Late Bronze and Pre-Roman Iron Age in the territory of Latvia. The thesis analyses settlement layout, construction techniques of fortifications and dwellings, providing an insight into analogies of the regions nearby and possible social interpretations related to construction. The period in question marks the emergence and co- existence of two different settlement types, which also reflects in construction.