Vēstures mītu par “Senlatviju” veidošanās un attīstība 20.gadsimtā

Abstract

Maģistra darbā, aplūkojot mitoloģizācijas procesus Latvijas akadēmiskajā un publiskajā vidē, tiek piedāvāta politisko vēstures mītu par “Senlatviju” veidošanās un attīstības analīze 20. gs. Jautājums par “Senlatvijas” mitoloģizāciju un tās izpausmēm latviešu kolektīvajā atmiņā nav plaši analizēts un diskutēts. Par pamatu pētījumam kalpo publicētie avoti - zinātniskā literatūra, mācību literatūra un publikācijas periodiskajos izdevumos. Rezultātā jāsecina, ka politizētie priekšstati par “Senlatviju” ir radušies līdz ar Latvijas valstisko neatkarību, savu kulmināciju sasniedzot autoritārisma periodā. Otrā pasaules kara izraisītā latviešu kultūras trauma priekšplānā izvirzīja jaunas prioritātes, tādējādi kopš 20. gs. vidus vēstures mīti par “Senlatviju” ieņēmuši sekundāru lomu latviešu vēstures naratīvā.

Describing the process of mythologization in academic and public space, master's thesis offers an analysis of how the formation and development of historical myths of "ancient Latvia" took place in the 20th century. Mythologization of “ancient Latvia” and its manifestation in Latvian collective memory is unanalysed and undiscussed topic. Based on published sources (academic literature, educational literature and periodical publications) the study shows that politicized view on “ancient Latvia” was created after the proclamation of independence and later culminated during the authoritarian regime. The cultural trauma caused by the Second Word War set a new priorities, so from the middle of 20th century historical myths of “ancient Latvija” took a less important place in Latvian historical narrative.