Draudzības attiecību izpratne un nozīme Nīčes filosofijā

Abstract

Šajā bakalaura darbā ir analizēts draudzības jēdziens Nīčes filosofijā, skatot cilvēka attiecības ar citu un sevi pašu, pievēršot uzmanību individuālās pašveidošanās problemātikai. Darbs izvērsts 3 nodaļās un 9 apakšnodaļās, kurās atklāts Nīčes kritiskais skatījums uz kristīgo morāli; antīkās tradīcijas, dzīves gājuma un ideju transformāciju ietekme uz Nīčes filosofiju. Problematizētas drauga un ienaidnieka, sievietes un vīrieša attiecības; līdzcietības, vienuma un tikuma jēdzienu morālās implikācijas un konotācijas; no tiem rodot izvērstas patiesas draudzības iespējamības un pašdraudzības izpratni un nozīmi Nīčes dzīves filosofijā. Galvenie pētniecības avoti ir Nīčes vidusposma filosofisko tekstu fragmenti.

This bachelor’s thesis deals with the concept of friendship in Nietzsche’s philosophy, viewing both man’s relations with the other, and the problematics of individuality as self-perfection. The thesis is structured in 3 chapters and 9 sub-chapters, which reveal Nietzsche’s critical view on the Christian morality; the influence of classical tradition, own life and transformation of ideas on Nietzsche's philosophy. Relationships of friend and enemy, man and woman, the implications and connotations of concepts of pity, solitude and virtue are problematized, finding in those a drawn out understanding and meaning of the possibility of true friendship and friendship with self in Nietzsches’s philosophy of life. Main sources of study are fragments of Nietzsche’s middle period’s philosophical texts.