Mākslīgo ligzdvietu iekšējā apgaismojuma loma melnā mušķērāja Ficedula hypoleuca un lielās zīlītes Parus major ligzdošanas vietas izvēlē
Author
Tohters, Kārlis Lauris
Co-author
Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Advisor
Priednieks, Jānis
Date
2018Metadata
Show full item recordAbstract
Balstoties uz iepriekš publicētiem pētījumiem, kuros konstatēta ligzdvietas iekšējā apgaismojuma līmeņa nozīme dobumperētāju ligzdvietu izvēlē, tika izvirzīts pieņēmums, ka mērķsugu īpatņi biežāk ligzdošanai izvēlēsies gaišākās nekā tumšākas mākslīgās ligzdvietas. Par darba mērķi tika uzstādīts noskaidrot mākslīgo ligzdvietu iekšējā apgaismojuma ietekmi uz melnā mušķērāja Ficedula hypoleuca un lielās zīlītes Parus major ligzdošanas vietas izvēli. Visi četri pētījuma veikšanai izvēlētie parauglaukumi atradās Garkalnes un Inčukalna novados, dabas liegumā “Garkalnes meži,” skrajos, viendabīgos priežu monoaudzes sausieņu tipa mežos. Eksperimenta veikšanai tika sagatavotas parauglaukumos jau esošās 152 mākslīgās ligzdvietas, pret skreju vērstās sieniņas krāsojot melnas, baltas un atstājot nekrāsotas (kontrole). Ligzdošanas sezonas laikā un pēc tās parauglaukumos tika ievākti aizņemtības un apgaismojuma līmeņa dati. Tika konstatētas 32 Ficedula hypoleuca un 8 Parus major aizņemtas mākslīgās ligzdvietas. Izmantojot dispersijas analīzi un lineāro modeļu regresijas analīzi, tika pārbaudīta ligzdvietu aizņemtību un ligzdveides pazīmes ietekmējošo faktoru - ligzdvietas sieniņas krāsas un iekšējā apgaismojuma līmeņa ietekme. Izvērtējot iegūtos rezultātus, secināts, ka grupas “balts” ligzdvietas ir gaišākās, grupas “melns” ligzdvietas ir tumšākās, bet grupas “kontrole” ligzdvietas pēc apgaismojuma līmeņa ierindojas starp šīm ligzdvietu grupām. Datu nepietiekamības dēļ, nebija iespējams noteikt tendences lielo zīlīšu ligzdošanas vietas izvēlē, taču tika secināts, ka melnie mušķērāji visbiežāk izvēlējās ligzdvietas ar augstāku iekšējā apgaismojuma līmeni. Izņemot ligzdvietu grupu “kontrole,” ligzdvietu aizņemtība pieaug, palielinoties iekšējā apgaismojuma līmenim. Tika konstatēts, ka ligzdvietu defekti aizņemtību ietekmē nebūtiski negatīvi. Based on previously published research revealing the inner lighting significance on hole-nester occupancy in artificial nestboxes, a presumption was carried out, that the specimens of targeted species will choose brighter nestboxes over the darker ones. The target of the study was to reveal the role of artificial nestbox inner lighting level on the nest-site choice of Pied Flycatcher Ficedula hypoleuca and Great Tit Parus major. In nature reserve “Garkalnes meži,” 152 nestboxes in 4 sample plots were prepared for the experiment by painting inner-hind walls of the nestboxes white, black and left unpainted (treatment). During the nesting season, nestbox occupation and internal lighting data were collected. In total, 32 Ficedula hypoleuca and 8 Parus major occupied nestboxes were observed. After carrying out dispersion and linear regression model analysis, the colour of inner-hind wall and level of internal lighting were determined as influential factors on nestbox occupation and nesting attempts. Results revealed that by the level of inner lighting nestboxes with white inner-hind walls are the brightest ones, black ones are the darkest and the unpainted (treatment) nestboxes are positioned in between. It was found out that the effect of nestbox defects on nestbox occupation is of negative statistical insignificance. Due to inssuficient amount of data it was not possible to determine nest-choice trends for Great Tits, for Pied Flycatchers a prefered choice of nestboxes with higher level of internal lighting was confirmed. Except in unpainted (treatment) group, occupation of nestboxes tends to increase along with increasing level of inner lighting. It was found out that occupation of nestboxes is insignificantly negative affected by nestbox defects.