Lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā

Abstract

Maģistra darba mērķis - noskaidrot, kāda ir lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā. Pētījums aptver visu Latviju. Izmantoti dabisko zālāju izplatības dati uz 2015. gadu un dati par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu 2017.gadā, kā arī augšņu kvalitātes dati. Datu analīze veikta 5 x5 km tīkla šūnā, analīzei izmantojot aprakstošo statistiku (Manna-Vitnija U-tests) un veikta daudzfaktoru regresijas analīze ar Tweedie modeļa datu sadalījumu. 2015.gadā Latvijā aizsargājamie zālāji aizņēma 0,77 % (50 156 ha) no valsts teritorijas. Bieži sastopamie biotopi valstī aizņem lielāko platību - 41 169 ha, bet retie un kompleksie biotopi aizņem, attiecīgi, tikai 6 261 ha un 2 724 ha. BDUZ atbalstītais lielākais zālāju īpatsvars sastopams submarginālajā un marginālajā reģionā. Biežie biotopi tiek apdraudēti vairāk, nekā kompleksie un retie biotopi. Lauksaimniecības marginalizācijas kontekstā divi visizteiktāk pretnostatāmie reģioni – intensīvais reģions un Rīgas piepilsētas teritorija no aizsargājamo zālāju saglabāšanās perspektīvas vērtējami kā līdzīgi – šo biotopu stāvoklis tajos ir vissliktākais. Tā kā reģionāli atšķiras LAP un TM programmas atbalsts, nepieciešams pa reģioniem atšķirīgs atbalsta veids aizsargājamo zālāju apsaimniekošanai.

The aim of the master's thesis is to find out the impact of agriculture marginalization on the conservation of protected grassland habitats in Latvia. With the intensification of agriculturae and forestry, the area of protected grassland habitats in Latvia is shrinking. The intensification of agriculture is expressed in the plains with fertile soils, but smaller in heights, where it is more difficult to cultivate the land. The study covers the whole teritory of Latvia. In the thesis is used data of semi-natural grassland habitats in 2015 and data of the management of agricultural land in 2017, as well as soil quality data. The data analysis was carried out on a 5 x 5 km network cell, usings the descriptive statistics (Mann-Whitney U-test) and multivariate regression analysis with Tweedie mode data breakdown. The results of research show that in 2015 the protected grassland habitats ir Latvia occurred 0,77 % (50 156 ha) from the territory. The most common habitats in the country occured the largest area - 41,169 ha, while rare and complex habitats occupy only 6,261 ha and 2,724 ha. The largest grassland areas with MBG (Maintaining biodiversity in grasslands) support are found in the sub-marginal and marginal regions. The most common habitats are more threatened than rare and complex habitats. In the context of agricultural marginalization, two most distinct regions - the intensive region and the suburban area of Riga - areas of permeability conservation of protected grasslands are considered as similar - the position of these habitats is the worst in both. Regional support for RDP (Rural development programme) and DP (Direct payments) programs is different, requiring different support for regions for the management of protected grasslands.