Aproksimācijas un kategorizācijas izteikšana latviešu un franču valodās: salīdzinošā analīze

Abstract

Šī pētijuma uzdevums ir izpētīt kategorizācijas un aproksimācijas izteikšanas veidus latviešu un franču valodā, pielietojot kontrastīvās un kvalitatīvās analīzes metodes. Darbs ir veltīts latviešu valodas aproksimācijas marķieru suga, tips un tāds(-a) kā pielietojuma un to efektu analīzei, kā arī to salīdzināšanai ar franču valodas aproksimācijas marķieru pielietojumu. Mēs vēlamies izcelt pētījuma novitāti, ko sastāda pilnīgi jauns pētniecības virziens nozarē, kas latviešu valodas valodniecībā vēl nav tikusi skatīta. Iespējamo pētījuma pielietojumu ir daudz : mēs saskatām lielu ieguldījumu franču valodas kā svešvalodas mācīšanā Latvijas kontekstā, iespējamo pielietojumu Mākslīgā Intelekta jomā, kā arī dažādās psiholoģijas nozares zinātnēs. Šis darbs sastāv no divām daļām. Pirmajā nodaļā tiek piedāvāts teorētisko izdevumu pārskats, kas aproksimāciju skata kā vienu no neskaidrības izpausmēm. Pēc tam seko pētījumu pārskats, kas raugās uz aproksimāciju kā neatdalāmu parādību no kategorizācijas. Otrā daļa ir empīriskā daļa, kurā mēs analizējam iepriekšminētos latviešu valodas marķierus, kā arī salīdzinām to izteiksmes veidus ar franču valodas marķieriem un to izteiksmes veidiem. Šī analīze tiek veikta F. Žerāras-Kraitas un H. Vasiliadū (Gerhard-Krait & Vassiliadou 2014, 2017) teorētiskajos rāmjos, kas balstīti Ž. Klebēra teorijās par neskaidro (G. Kleiber 1987). Korpuss tika sastādīts balstoties paralēlajos korpusos Ruscorpora (2018) un Linguee.com, kā arī Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (2018).

The aim of this paper is to study the ways of expression of categorization and approximation in Latvian and French, by applying contrastive and qualitative means of analysis. This work is dedicated to the study of Latvian approximation markers suga, tips and tāds(-a) kā as well as the comparison of their expression and its effects to those of French language. We would like to highlight the novelty of the study, that consists in bringing a whole new research direction into Latvian linguistics, as well as the several ways this study can contribute to the teaching of French as foreign language in Latvia, the domain of Artificial Intelligence studies and to different areas of psychological sciences. This study consists of two parts. The first is theoretical and it brings forward a synthesis of previous theoretical studies on the subject of approximation as well as studies on approximation as a phenomenon dissociable from categorization. The second part is an empirical part where we analyze the Latvian markers and then we compare their ways of expression to their French equals. The analysis is executed within the theoretical framework of F. Gerhard-Krait and H. Vassiliadou (Gerhard-Krait & Vassiliadou 2014, 2017) which is built upon G. Kleiber’s theories on vagueness (G. Kleiber 1987). This corpus is elaborated on the base of parallel corpora Ruscorpora (2018) and Linguee.com, as well as Latvian monolingual corpus Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (2018).