Parastās mellenes Vaccinium myrtillus (L.) rametu vecuma un izmēru struktūras salīdzinājums dažāda vecuma mētrāju audzēs Slīteres nacionālā parka teritorijā un tā apkārtnē

Abstract

Mellene ir sīkkrūmu suga, kas ir viena no biežāk sastopamajām zemsedzes veģetācijas sugām boreālo mežu ekosistēmās, tomēr tā netiek pietiekami novērtēta. Mellene pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, un tās klātbūtne ir viens no rādītājiem par mežu augšanas apstākļu bagātināšanos. Līdzīgi kā kokiem arī mellenes gadskārtas sniedz informāciju par apstākļiem konkrētajā teritorijā, taču par īsāku laika periodu. Par pētījuma vietu izvēlēts Slīteres nacionālais parks un tā apkārtne, jo tajā pārstāvēti dažāda vecuma mētrāji, kā arī tādēļ, ka noteiktā Slīteres nacionālā parka teritorijā iepriekš veidojies degums. Šajā teritorijā kopumā izveidots 21 parauglaukums (10 x 10m). Seši parauglaukumi izveidoti jaunaudzēs (13 – 21 gadu vecās), pārējie parauglaukumi izveidoti mētrāju audzēs vecumā no 42 līdz 257 gadiem. Katrā no parauglaukumiem pēc noteiktas shēmas izveidoti pieci 1 x 1 m lieli parauglaukumiņi, kuros noteica veģetācijas procentuālo segumu un sugu sastāvu, pa diagonāli ievāca trīs melleņu rametu paraugus. Iegūtos rametu paraugus apstrādāja laboratorijā, mērīja diametru, augstumu, kā arī noteica vecumu. Lai analizētu veģetācijas atšķirības, izmantota DCA analīze. Bet, lai noskaidrotu mežaudzes vecuma ietekmi uz mellenes rametu parametriem, izveidots lineārs jaukta efekta modelis. Pētījumā secināts, ka veģetācija starp dažāda vecuma mētrāju audzēm neatšķiras. Turpretī mellenes projektīvais segums atšķiras un tam ir statistiski būtiska pozitīva saistība ar mežaudzes vecumu. Tāpat mežaudzes vecums pozitīvi ietekmē arī melleņu rametu parametrus – diametru, augstumu, vecumu. Tomēr, pieaugot mežaudzes vecumam, samazinās iespējamība, ka parauglaukumā būs trīs līdz piecus gadus vecas mellenes, kurām vērojama visintensīvāka jaunu klonu veidošana. Jaunaudžu veģetācijā novērojama grupēšanās divās daļās, attiecīgi veģetācija degušajās un veģetācija nedegušajās audzēs. Nav novērojamas būtiskas atšķirības mellenes projektīvajam segumam starp abu veidu mežaudzēm. Mellenes rametu diametri starp abām grupām būtiski neatšķiras, bet augstums un vecums būtiski atšķiras. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Universitātes, Bioloģijas fakultātes, Botānikas un ekoloģijas katedrā un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā ‘’Silava’’. Darbs izstrādāts laika posmā no 2016. gada augusta līdz 2018. gada maijam.

Bilberry is a dwarf shrub that is one of the most abundant species on ground vegetation in boreal forest ecosystems, however it is not enough valuated. It has a positive impact on species biological diversity and its presence is one of the indicators for enrichment in growing conditions (Bryant 1983). Similar to trees bilberry annual rings provide information about conditions in specific territory, nevertheless about shorter period of time (Schwingruber, Poschold 2005). Slitere national park and its surrounding was chosen as a study area because of the various aged Vacciniosa stands found in this territory. Also because of the forest fire which affected part of its territory. In total 21 plots (10 x 10 m) were made. Six of them were established in Vacciniosa young stands (13 – 21 years old), the rest of them were established in Vacciniosa stands with age ranging from 42 to 257 years. In each of the sampling plots five subplots were made based on specific scheme. In each subplot vegetation cover (%) and specie composition was determined. Diagonally three bilberry ramet samples were collected. Samples were processed in laboratory, measured the diameter, height and determined the age. DCA ordination analysis was used to determine differences in vegetation between sites. Generalized mixed linear model was made, to determine forest age influence on bilberry ramet parameters. This study finds that vegetation between different aged Vacciniosa stands do not differ. Whereas bilberry cover (%) differs and has a positive correlation with the stand age. Likewise forest stand age positively affects bilberry ramet parameters – diameter, height, age. Yet increased forest stand age decrease presence possibility of three to five year old bilberry ramets which have the most intensive formation of new clones. In young stands vegetation groups into two parts, respectively vegetation in burned and unburned stands. Significant differences in bilberry cover between both stand types were not observed. Master's Thesis was established in University of Latvia, Faculty of Biology, at the department of Botany and Ecology and in Latvian State Forest Research Institute “Silava” from May 2016 till May 2018.