Iztēle un valodas jaunrade Pola Rikēra filosofijā

Abstract

Promocijas darbs veltīts izcilajam 20. gadsimta filosofam Polam Rikēram. Šis darbs atklāj Rikēra hermeneitikas īpašo ieguldījumu iztēles un tās lingvistiskās dimensijas filosofiskajā interpretācijā. Es secinu, ka Rikēra stāstījuma teorija un viņa mēģinājums skaidrot metaforas radošo darbību ir pavēris jaunu perspektīvu iztēles kā dvēseles radošas spējas pētniecībai. Tas ir hermeneitiskas dabas pētījums, kurā es analizēju Aristoteļa, Kanta, fenomenoloģijas (Huserla, Heidegera, Bašlāra) un analītiskās filosofijas nozīmi Rikēra semantiskās teorijas izveidē un viņa refleksijā par iztēles darbību. Tāpat promocijas darbā es atklāju Rikēra nozīmīgo lomu hermeneitikas kritiskās metodoloģijas attīstīšanā.

This research is devoted to the outstanding philosopher of the 20th century Paul Ricoeur. It outlines the original contribution of his hermeneutics to the philosophical interpretation of imagination and its linguistic dimension. In my thesis I claim that Ricoeur’s theory of narrative and metaphor has opened a new perspective for the studies of imagination as creative faculty of human soul. This is a hermeneutic study which examines the importance of Aristotle, Kant, phenomenology (Husserl, Heidegger, Bachelard) and analytical philosophy in his reflection about the function of imagination and in formation of his semantic theory. Remarkable is also Ricoeur’s impact to the development of the critical methodology of hermeneutics.