Pirmsoperācijas ķīmijterapijas un molekulāro markieru loma lokāli izplatīta krūts vēža ārstēšanā

Abstract

Pirmsoperācijas jeb neoadjuvantā ķīmijterapija ir ļoti cerīga vēža medikamentozās terapijas attīstības stratēģija nākotnē. Tā rada iespēju veikt krūti saglabājošu operāciju slimniecēm ar lieliem primāriem audzējiem. Slimniecēm, kurām sasniegta audzēja pilna morfoloģiska remisija pēc neoadjuvantās ķīmijterapijas operācijas materiālā, ir konstatēta garāka dzīvildze. Šī darba mērķis bija novērtēt pirmsoperācijas ķīmijterapijas, molekulāro marķieru – šūnu proliferācijas indeksa Ki-67, cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora cerbB-2 un steroīdo hormonu receptoru lomu ārstēšanas izvēlē un bezrecidīva dzīvildzi, piecu un desmit gadu dzīvildzi slimniecēm ar lokāli izplatītu krūts vēzi. Pētījumā kopā iekļautas 246 slimnieces ar lokāli izplatītu krūts vēzi: pirmajā neoadjuvantās ķīmijterapijas grupā 52 slimnieces, kontroles grupā 168 slimnieces un otrajā neoadjuvantās ķīmijterapijas grupā 26 slimnieces. Pētījumā klīniski un radioloģiski novērtētas audzēja lieluma pārmaiņas pēc pirmsoperācijas ķīmijterapijas. Otrās neoadjuvantās ķīmijterapijas grupas slimniecēm pirms un pēc neoadjuvantās ķīmijterapijas noteikti molekulārie marķieri un analizētas marķieru izmaiņas pirms un pēc terapijas. Pētījuma rezultāti liecina, ka pirmsoperācijas ķīmijterapija efektīvi samazina krūts audzēja izmērus, bet tā nepagarina bezrecidīva, kā arī kopējo dzīvildzi, salīdzinot ar kontroles grupas slimniecēm. Slimnieces ar augstāku Ki-67 proliferācijas indeksu ir jutīgākas uz ķīmijterapiju. Zemāks estrogēna receptoru un progesterona receptoru daudzums korelē ar cerbB-2 receptoru pārekspresiju un norāda uz nelabvēlīgu prognozi. Slimniecēm ar cerbB-2 receptora pārekspresiju ir agresīvāka slimības gaita, augstāka letalitāte pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas un zemāki kopējās dzīvildzes rādītāji, salīdzinot ar cerbB-2 negatīviem audzējiem. Šajā darbā iegūtie rezultāti liecina, ka pirmsoperācijas ķīmijterapija ir efektīva ārstēšana lokāli izplatīta krūts vēža slimniecēm, kam nepieciešama audzēja lieluma samazināšana, lai veiktu krūti saglabājošu operāciju un molekulāro marķieru noteikšana ļauj izvēlēties optimālu ārstēšanas taktiku slimniecēm ar lokāli izplatītu krūts vēzi.

Preoperative or neoadjuvant chemotherapy is a promising future strategy for development of a drug therapy to treat cancer. It provides for the possibility of performing a breast-conserving operation to conserve the breast among patients with large primary tumours. It has been found that patients who have attained complete morphological remission of the tumour following neoadjuvant chemotherapy in the operation material enjoy longer overall survival. The aim of our thesis was to assess the role of preoperative chemotherapy and molecular markers – proliferation index Ki-67, peptide hormone receptor cerbB-2 and steroid hormone receptors – in selection of treatment and disease free survival, as well as five- and ten-year survival, among patients with locally advanced breast cancer. Altogether, 246 patients with locally advanced breast cancer were included in the study: 52 patients in the first neoadjuvant chemotherapy group, 168 patients in the control group, and 26 patients in the second neoadjuvant chemotherapy group. In the study changes in the size of the tumour were clinically and radiologically assessed following preoperative chemotherapy. Patients in the second neoadjuvant chemotherapy group had their molecular markers established before and after neoadjuvant chemotherapy and the changes in the markers analysed before and after therapy. The results of the study indicate that preoperative chemotherapy effectively decreases the dimension of the breast tumour, but that this procedure does not increase disease-free survival as well as overall survival compared to patients in the control group. Patients with a higher Ki-67 proliferation index are more sensitive to chemotherapy. A lower quantity of estrogen receptors and progesterone receptors correlates with cerbB-2 receptor overexpression and indicates an unfavourable prognosis. Patients with cerbB-2 receptor overexpression experience a more aggressive course of illness, higher lethality in the first year following establishment of diagnosis and lower overall survival indicators as compared to cerbB-2 negative tumours. The results gleaned from our study demonstrate that preoperative chemotherapy serves as effective treatment of locally advanced breast cancer among patients in need of reduction of the size of the tumour, in order to perform an operation to conserve the breast, and that establishing molecular markers permits selection of an optimal treatment approach among patients with locally advanced breast cancer.

Annotation

Preoperative or neoadjuvant chemotherapy is a promising future strategy for development of a drug therapy to treat cancer. It provides for the possibility of performing a breast-conserving operation to conserve the breast among patients with large primary tumours. It has been found that patients who have attained complete morphological remission of the tumour following neoadjuvant chemotherapy in the operation material enjoy longer overall survival. The aim of our thesis was to assess the role of preoperative chemotherapy and molecular markers – proliferation index Ki-67, peptide hormone receptor cerbB-2 and steroid hormone receptors – in selection of treatment and disease free survival, as well as five- and ten-year survival, among patients with locally advanced breast cancer. Altogether, 246 patients with locally advanced breast cancer were included in the study: 52 patients in the first neoadjuvant chemotherapy group, 168 patients in the control group, and 26 patients in the second neoadjuvant chemotherapy group. In the study changes in the size of the tumour were clinically and radiologically assessed following preoperative chemotherapy. Patients in the second neoadjuvant chemotherapy group had their molecular markers established before and after neoadjuvant chemotherapy and the changes in the markers analysed before and after therapy. The results of the study indicate that preoperative chemotherapy effectively decre