Онтологическая трансформация человека в богословии Игнатия Брянчанинова: критическое осмысление

Abstract

Grieķu tēvu-askētu (hesihastu) garīgās pārtapšanas (ontoloģiskās transformācijas) doktrīna, prakse un galvenās problēmas tiek pētītas uz krievu askētisma klasiķa Ignatija Brjančaņinova teoloģijas piemēra. Brjančaņinovs interpretē hesihastisko askētismu visplašākajā nozīmē – kā universāli-kristīgu garīgumu par exellence. Tāpēc Brjančaņinova personā mums ir darīšana ar specifiska ekskluzīvas domāšanas fenomena un ar īpaši ekskluzīvas hesihasma skolas rašanos krievu askētiskās tradīcijas un KPB ietvaros, kurai ir būtiska loma pareizticīgo apziņas formēšanā līdz pat mūsdienām. Brjančaņinova ontoloģiskās transformācijas doktrīna tiek sistemātiski apzināta savā saturiskajā izpausmē un kritiski izvērtēta un diskutēta, Ņemot vērā hesihastiskā garīguma helēnistiskās saknes un tās radikālo raksturu bizantiski-krieviskā imperiālisma kontekstā.

The doctrine, practise and main problems of the Hesychastic ontological transformation has been analyzed according to the ascetical theology of Bishop Ignatius Bryanchaninov (1867). Bryanchaninov interpreted Hesychastic asceticism in broadest sense - it is universally-Christian Spirituality par exellence. We have the right to speak about presence of especially exclusive direction within the limits of tradition of Russian Hesychasm and Russian Orthodox Church as a whole, which is an intrinsic factor in the process of formation of the specifically Russian Orthodox type of self-awareness. The Bryanchaninov’s teaching is systematically and critically evaluated in its contents, paying particular attention to the Hellenic nature of the Orthodox ascetical spirituality and its exclusivistic character in the context of Byzantine- Russian imperialism.