Disociācija un šizotipiskas personības pazīmes sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi un vardarbības pieredzi
View/ Open
Author
Damberga, Ilze
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Sebre, Sandra Beatrice
Date
2011Metadata
Show full item recordAbstract
Disociācija un šizotipiskas personības pazīmes sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi un
vardarbības pieredzi
Promocijas pētījuma mērķis bija izpētīt, kādas saistības pastāv starp disociatīviem
simptomiem un šizotipiskas personības pazīmēm šizofrēnijas pacientēm ar dažādu vardarbības
pieredzi. Pētījumā piedalījās 215 latviski runājošas sievietes. No šīm 215 sievietēm, 100 sievietes
bija ar paranoīdas šizofrēnijas (F 20.0 saskaņā ar 10. Starptautisko slimību klasifikatoru, turpmāk
tekstā – ICD-10) vai nediferencētas šizofrēnijas (F 20.3 saskaņā ar ICD-10) diagnozi un datu
ievākšanas brīdī atradās psihoneiroloģiskā slimnīcā remisijas stāvoklī. Pārējās 115 sievietes bija bez
psihiatra uzstādītas diagnozes. Šīs grupas respondenti pēc vecuma bija pielīdzināti sievietēm ar
šizofrēnijas diagnozi (M = 41,97, SD = 12,36; no 19 līdz 68 gadiem). Pētījumā tika izmantotas
šādas metodikas: Bērnības traumas aptauja, Šizotipiskās personības aptauja, Disociatīvās pieredzes
skala un Disociācijas aptauja. Rezultāti parādīja, ka sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi ir izteiktāki
disociatīvie simptomi nekā psihiski veselām sievietēm. Disociatīvo simptomu atšķirības šizofrēnijas
pacientēm un psihiski veselām sievietēm ir saistītas ar piedzīvoto vardarbības veidu. Gan
šizofrēnijas diagnoze, gan bērnības vardarbības pieredze pastiprina disociatīvo simptomu izteiktību.
Sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi, atšķirībā no psihiski veselām sievietēm, ir izteiktākas
šizotipiskās personības pazīmes kopumā, izteiktākas pozitīvās un negatīvās šizotipijas pazīmes,
dezorganizētība, kā arī augstāki rādītāji lielākajā daļā šizotipisko pazīmju, izņemot dīvainas
pārliecības jeb maģisko domāšanu. Gan šizofrēnijas diagnoze, gan bērnības vardarbības pieredze
pastiprina šizotipisko personības pazīmju izteiktību. Disociatīviem simptomiem ir parciāla
mediatora efekta saistība starp bērnības vardarbības pieredzi un šizotipiskām personības pazīmēm.
Sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības bērnībā un kurām ir disociatīvi simptomi, ir pastiprinātas
šizotipiskas personības pazīmes. Šis daļējā mediatora efekts ir gan sievietēm ar šizofrēnijas
diagnozi, gan psihiski veselām sievietēm.Disociatīvās pieredzes skalas un Šizotipiskās personības
aptaujas patreizējiem adaptācijas variantiem ir labi iekšējās saskaņotības rādītāji un pārbaudītie
validitātes aspekti atbilst teorētiskajiem priekšstatiem par konstruktu dabu.
Atslēgas vārdi: disociācija, disociatīvi simptomi, šizotipiskas personības pazīmes, sievietes ar
šizofrēnijas diagnozi, emocionāla vardarbība, fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, Disociatīvās
pieredzes skala, Šizotipiskās personības aptauja. Dissociation and schizotypal personality features in women with schizophrenia
and with a different experience of childhood abuse.
Abstract
The goal of this research was to evaluate the impact of childhood abuse on
dissociative symptoms and schizotypal personality features in women with or without
schizophrenia.
The participants were 215 women between the ages of 19 and 68. Women
with schizophrenia (n = 100), and those without psychiatric diagnosis (n = 115)
completed the Dissociation Questionnaire (DIS-Q), Dissociative Experiences Scale
(DES), Schizotypal Personality Questionnaire (SPQ) and Childhood Trauma
Questionnaire (CTQ).
Results show that women with schizophrenia diagnosis have more pronounced
dissociative symptoms than women without clinical diagnosis, and that the level of
dissociative symptoms varies according to category of abuse. Women with diagnosis
of schizophrenia and sexual abuse experience reported highest levels of dissociative
symptoms in comparison to other categories of abuse experience or women without
clinical diagnosis. Results show effects of schizophrenia diagnosis and category of
abuse experience, but no interaction effects were found.
As hypothesized, women with schizophrenia and women with histories of
abuse had elevated levels of schizotypal personality features. Among types of abuse
reported childhood sexual abuse was especially strongly associated with schizotypal
personality features. We suggest that abuse may play an important role in the etiology
of schizotypal features in schizophrenia.
Key words: dissociation, dissociative symptoms, schizotypal personality features,
childhood emotional, physical and sexual abuse, schizophrenia