Morālās spriešanas spēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes saistība

Abstract

ANOTĀCIJA. Promocijas darba mērķis ir izpētīt morālās spriešanas spēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes savstarpējās sakarības. Pētījuma teorētiskais pamats ir kognitīvi racionālā pieeja morāles psiholoģijā (Linda morāles divu aspektu teorija) un sociāli intuitīvā pieeja morāles psiholoģijā (morāles intuitīvo pamatu teorija). Pētījums ir teorētisks un empīrisks mēģinājums izpētīt abu morālās psiholoģijas pieeju – kognitīvi racionālās un sociāli intuitīvās – saskares punktus, sevišķi tos, kas attiecas uz morāles kognitīvo un afektīvi intuitīvo aspektu mērījumu savstarpējām attiecībām. Promocijas darba pētījumos meklēti psiholoģiskie mehānismi, kas varētu izskaidrot konservatīvisma, reliģiozitātes un morālās spriešanas spēju negatīvo saistību. Promocijas darbā veikts kvazieksperimentāls (pirmais pētījums) un korelatīvs (otrais pētījums) pētījums. Pirmajā pētījumā piedalījās 348 respondenti (68,1 % sieviešu un 31,9 % vīriešu) vecumā no 18 līdz 67 gadiem. Otrajā pētījumā piedalījās 361 respondents (72,9 % sieviešu un 27,1 % vīriešu) vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Morālās spriešanas spējas mērītas ar Linda Moral Judgment Test, MJT (Lind, 2000), savukārt morāles intuitīvie pamati – ar Moral Foundations Questionnaire: 30-Item Full Version MFQ 30 (Graham, Haidt, & Nosek, 2008). Pirmajā pētījumā politiskā orientācija noteikta, izmantojot pašnovērtējuma skalu, bet otrajā pētījumā izmantota promocijas darbā izveidotā Sociālā konservatīvisma skala (Dimdiņš, Trups-Kalne, 2011). Reliģiozitāte pirmajā pētījumā mērīta, izmantojot 6 ballu skalu, bet otrajā – izmantojot Hubera (Huber, 2004) reliģijas Centralitātes skalu (Zentralitätskala Z-10). Pētījuma dati savākti, izstrādājot aptaujas gan papīra formā, gan elektroniskā formā internetā. Kvazieksperimentālā pētījuma rezultāti apstiprina, ka respondentiem ar zemiem morālās spriešanas spēju rādītājiem saistību morāles pamati ir svarīgāki nekā indivīdiem ar augstiem morālās spriešanas spēju rādītājiem. Savukārt korelatīvā pētījuma rezultāti apliecina, ka morālās spriešanas spējas ir negatīvi saistītas ar politisko konservatīvismu un ortodokso reliģiozitāti, kā arī atklāj sakarības morāles pamatu svarīguma mediatora lomu morālās spriešanas spēju negatīvajā saistībā ar politisko konservatīvismu un ortodokso reliģiozitāti. Pētījuma rezultāti norāda, ka, aplūkojot morāles psiholoģijas neskaidros jautājumus gan no kognitīvi racionālās, gan sociāli intuitīvās pieejas pozīcijām, var nonākt pie dziļākas indivīda morālās funkcionēšanas psiholoģisko mehānismu izpratnes, kas palīdzētu uzlabot politisko dialogu sabiedrībā un morālās audzināšanas mērķus un metodes izglītībā. Atslēgvārdi: morālās spriešanas spējas, morāles intuitīvie

SUMMARY. The objective of the dissertation was to study interconnections of moral competence, moral foundations, political orientation and religiosity. The theoretical ground of the research is formed by the rationalist approach in the moral psychology (Lind's dual-aspect theory of moral development) and the social intuitionist approach in the moral psychology (moral foundations theory). The given research was a theoretical and empirical attempt to investigate points of tangency of both approaches of the moral psychology – the cognitive and rational approach and the social and intuitive approach, in particular, the ones that are related to interconnections of measurements of the cognitive and affective and intuitive aspects of moral judgement. In research performed within the framework of the dissertation, the author looked for the psychological mechanisms that may explain the negative connection of conservativism, religiosity and moral competence. A quasi-experimental (Study 1) and correlative (Study 2) research was performed within the framework of the dissertation. 348 research participants took part in Research 1 (women – 68.1% and men – 31.9%) aged from 18 to 67 years; 361 research participant took part in Research 2 (women – 72.9% and men – 27.1%) aged from 16 to 74 years. The moral competence was measured using Lind's Moral Judgment Test, MJT (Lind, 2000), moral foundations were measured using Moral Foundations Questionnaire: 30-Item Full Version MFQ 30 (Graham, Haidt & Nosek, 2008); in Research 1, the political orientation was determined using a self-report scale, but in Research 2, a social conservativism scale created within the framework of the dissertation was used (Dimdiņš, Trups-Kalne, 2011). In Research 1, religiosity was measured using 6-point scale, but in Research 2, Huber's (Huber, 2004) Centrality Scale was used (Zentralitätskala Z-10). Research data were collected by means of internet polling and paper questionnaires. Results of the quasi-experimental research confirmed an assumption that the binding moral foundations are more important for respondents with low moral competence indices than for individuals with high moral competence indices; in its turn, results of the correlative research confirmed assumptions that moral competence is negatively related to the political conservatism and orthodox religiosity, as well as revealed a mediator role of the importance of binding moral foundations in the negative connection of the moral competence with the political conservatism and orthodox religiosity. Key words: moral competence, moral foundations, political ideology, religiosity