Politiskā līdzdalība un politisko attieksmju veidošanās postkomunisma valstīs

Abstract

Pētnieki nereti pauduši bažas par politisko atsvešinātību postkomunisma valstīs, norādot, ka uzlabojumi iedzīvotāju politiskajās attieksmēs notiek lēni vai pat to nav (Howard, 2003; Mishler & Rose 2001; Lagerspetz, 2009). Vairumā postkomunisma valstu cilvēki neuzticas ne viens otram, ne politiskajām institūcijām, un šādas valsts un pilsoņu attiecības ir uzskatāmas par disfunkcionālām (Woolcock & Narayan 2000). Balstoties uz sociālā kapitāla teoriju, institucinālajām un kultūras teorijām, un izmantojot kvantitatīvu mikro līmeņa analīzi (strukturālo vienādojumu modelēšanu un oriģinālu kohortu analīzes tehniku) promocijas darbs piedāvā ieskatu valsts un pilsoņu attiecībās postkomunisma valstīs, kā arī mehānismos, kas nosaka to attīstību vai noturību. Atslēgas vārdi: politiskā atsvešinātība, postkommunisma valstis, kohortu analīze, politiskā socializācija, sociālais kapitāls, iemācītā bezpalīdzība.

Often concerns are raised about the political disenchantment and the lack of notable improvements in political attitudes among the citizens of post-communist countries (Howard, 2003, Mishler & Rose 2001, Lagerspetz, 2009). In most of these countries people distrust both each other and the political authority, and such conflicting statesociety relations can be considered `dysfunctional' (Woolcock & Narayan 2000). Building on the social capital theory, institutional and cultural theories and by using quantitative micro-level analysis (structural equation modeling and an original technique of cohort analysis) this PhD thesis offers an insight into the state-society relations in post-communist countries, as well as mechanisms behind the evolution or persistence of these attitudes. Keywords: political alienation, post-communist countries, cohort analysis, political socialization, social capital, learned helplessness