Uztura, fiziskās attīstības un asins plazmas bioķīmisko parametru izvērtējums jaunākā skolas vecuma bērniem
Author
Raudeniece, Jeļena
Co-author
Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Advisor
Ozoliņa-Molla, Līga
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījuma nosaukums: Uztura, fiziskās attīstības un asins plazmas bioķīmisko parametru izvērtējums jaunākā skolas vecuma bērniem. Aktualitāte: Aptaukošanās turpina pieaugt ne tikai pieaugušo vidū, bet arī bērniem un jauniešiem. Liekā svara un aptaukošanās sekas rada veselības traucējumus bērnībā un palielina kardiovaskulāro saslimstību risku pieaugušo vecumā. Novērtējot bērna antropometriskos rādītājus, var sekot līdz bērna veselības stāvoklim un laicīgi diagnosticēt aptaukošanos vai nepietiekamu svaru. Pētījuma mērķis ir salīdzinoši izvērtēt uztura, fiziskās sagatavotības un asins plazmas bioķīmiskos parametrus jaunākā skolas vecuma bērniem atkarībā no bērnu fizisko attīstību raksturojošiem parametriem. Materiāli un metodes. Pētījumā piedalījās 96 bērni, vecumā no 9 – 10 gadiem, no 13 dažādām Latvijas pilsētu skolām. Antropometriskie dati un asinsspiediens tika mērīti ar standarta metodēm. Fitnesa līmenis tika noteikts ar 3 - minūšu ilgu slodzes testu, novērtējot sirdsdarbības frekvences atjaunošanos pēc 1 minūtes. Uztura biežuma anketa tika izmantota, lai noskaidrotu bērnu uztura paradumus. Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas ĶMI procentiļu skalu, bērni tika sadalīti divās grupās: viena grupa ar virssvaru/aptaukošanos (N=32) un otra grupa ar normālu ĶMI/zemu svaru (N=64). Uztura paradumi un fiziskā sagatavotība tika izvērtēti abās grupās. Triglicerīdu, augsta blīvuma holesterīna un glikozes koncentrācija noteikta E. Gulbja klīniskajā laboratorijā. Iegūtie parametri tika salīdzināti abās grupās, izmantojot Starptautiskās Diabēta Federācijas metabolā sindroma kritērijus. Rezultāti. Būtiskas atšķirības tika konstatētas starp normāla/zema svara grupu un virssvara/ aptaukošanās grupu ĶMI, vidukļa apkārtmēra, fitnesa līmeņa, sistoliskā AS, diastoliskā AS, glikozes un triglicerīdu rādītājos. Visi minētie rādītāji, statistiski ticami augstāki virssvara/ aptaukošanās grupā. Trīs dalībnieki no virssvara/aptaukošanās atbilst diviem metabolā sindroma kritērijiem pēc IDF. Tikai 57.3% dalībnieki regulāri ēd brokastis, 24% ēd augļus un 35.4% ēd dārzeņus katru dienu. Normāla/zema svara grupā statistiski ticami biežāk tiek lietoti dārzeņi un saldie dzērieni nekā virssvara/aptaukošanās grupā. Secinājumi: Primārie pētījuma rezultāti sniedz daudzpusīgu priekšstatu par bērnu uztura paradumiem, asins plazmas bioķīmiskajiem parametriem, fizisko sagatavotību un fizisko statusu. Rezultāti ļauj secināt, ka bērnu uztura paradumos nepieciešamas būtiskas korekcijas, lai radītu labvēlīgu ietekmi bērnu fiziskajā attīstībā un asins plazmas lipīdu un glikozes homeostāzes regulācijā. Atslēgas vārdi: uzturs, fiziskā attīstība, asins plazmas parametri, jaunākais skolas vecums. Master thesis title: Assessment of dietary habits, physical development and blood plasma biochemical parameters in junior school age children. Background: Rapid increase of obesity in children and adolescents is alerting health problem. Regular measurements of weight and height, including body mass index (BMI) plotting on growth charts are important tools in monitoring children health and nutritional status. Early detection and treatment is likely to reduce morbidity and mortality from cardiometabolic diseases. The aim of the study is to evaluate dietary habits, physical fitness and blood plasma biochemical parameters in junior school age children according to the parameters characterizing the physical development of children. Materials and methods. 96 children (age 9-10 years) from 13 schools in Latvia were enrolled in the study. Anthropometric data and blood pressure were measured with standard procedures. Fitness level was determined by 3-minute step test. In order to find out children nutritional habits food frequency questionnaire was used. Children were divided into two groups: one group with overweight/obesity (N=32) and the second group with normal BMI/ underweight (N=64) based on World Health Organization BMI percentile scale. Nutritional habits and fitness level were compared between both groups. Triglyceride, high density lipoprotein and glucose levels were determined by E. Gulbis clinical laboratory. Estimated parameters using International Diabetes Federation criteria of metabolic syndrome in children were compared in both groups. Results. There was a significant difference between the normal/underweight and overweight/obesity group in BMI, waist circumference, fitness level, systolic and diastolic blood pressure, glucose and triglyceride concentration. Three participants in overweight/obesity group have two International Diabetes Federation criteria of metabolic syndrome. Only 57.3% of participants eat breakfast every day, 24% eat fruits and 35.4% vegetables every day. In normal/underweight group participants eat more vegetables and drink more sweetened drinks. Conclusions: The primary results of the study provide a comprehensive analysis of children's dietary habits, blood plasma biochemical parameters, fitness level and physical development. The results suggest that children's dietary habits require significant adjustments to produce beneficial effects on children's physical development and regulation of blood plasma lipids and glucose homeostasis. Key words: dietary habits, physical development, blood plasma parameters, junior school age children.