Ikdienas ieradumu un viscerālo tauku ietekme uz muguras lejasdaļas sāpēm cilvēkiem ar normālu ķermeņa masas indeksu

Abstract

Darba nosaukums: Ikdienas ieradumu un viscerālo tauku ietekme uz muguras lejasdaļas sāpēm cilvēkiem ar normālu ĶMI. Tiek uzskatīts, ka mugurkaulāja problēmas, tāpat kā aptaukošanās ir izplatīta problēma straujā dzīvesveida izmaiņu un tehnoloģiju attīstības dēļ. Tomēr nav skaidri izprasts patoģenēzes mehānisms, kas rada muguras lejasdaļas sāpes. Kā dažus no iespējamiem iemesliem literatūrā atzīmē faktorus, kas tieši vai netieši saistīti ar viscerālo tauku uzkrāšanos (Schepper et al. 2010; De Almeida et al. 2007). Taukaudu veidošanās process ir sarežģīts un vēl nav pietiekami izskaidrots (Currie et al. 2012). Mērķis: Noskaidrot ikdienas paradumu ietekmi uz muguras lejasdaļas sāpēm un šo sāpju radīto nespēju ikdienā. Metodes: Pētījumā piedalījās 500 dalībnieki - 278 sievietes un 222 vīrieši. Dalībnieki piekrišanu piedalīties pētījumā izteica brīvprātīgi. Pēc iekļaušanas kritērijiem dalību turpināja 439 dalībnieki (vecums 18-60 gadi), no kuriem normāls ĶMI bija 249 respondentiem. Datu iegūšanai tika izmantota aptaujas anketa, kas tiks ievietota interneta vidē. Aptaujas anketa sastāvēja no 27 jautājumiem, viens bija atvērta tipa jautājums un 26 slēgta tipa jautājumi. Otrajā daļā, tika veikts ultrasonogrāfijas (US) izmeklējums ar 7,5 MHz lineāru B veida zondi. Zemādas taukaudu (SATmin) biezuma un reperitoneālo (PPmax) taukaudu noteikšanai zondi novietoja perpendikulāri, un veica vertikālo skenējumu 1-2 cm zem krūšu kaula īlenveida izauguma. Izmantojot šos rezultātus, noteica vēdera sieniņas tauku slāņa indeksu (VSTSI) = PPmax/SATmin. Rezultāti: Novērtējot muguras sāpju radīto funkcionālo nespēju pēc Osvestrija indeksa (OSI), 123 pētījuma dalībniekiem jeb 49,3% ir mērena/vidēja nespēja, par vienu mazāk jeb 122 pētījuma dalībniekiem ir minimāla nespēja (49%), tikai pieciem dalībniekiem (1,7%) ir smaga nespēja. Lielākā daļa jeb 176 (70,7%) pētījumu dalībnieku no rītiem parasti ēd brokastis. Respondenti ar minimālu muguras lejasdaļas sāpju izraisītu nespēju ikdienā saldumus uzturā iekļauj 1 dienu nedēļā, 9% (<20% OSI) pret 1,6% (>20% OSI). Turpretī respondenti ar mērenu/smagu nespēju uzturā saldumus iekļauj biežāk, 3 vai vairāk dienas nedēļā, attiecīgi 55,1% (70 dalībnieki) (>20% OSI) pret 44,3% (54 dalībnieki) (<20% OSI), (p=0,03). Pētījuma dalībnieki, kas nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm 5 un vairāk reizes nedēļā parāda zemākus OSI rezultātus. Secinājumi: Ar mērenu vai smagu MLS radītu nespēju ikdienā saskaras 50% no aptaujātajiem pētījuma dalībniekiem ar normālu ĶMI. Darbā neparādās statistiski ticamu datu, ka muguras lejasdaļas sāpju izraisītu nespēju ietekmē fiziskās aktivitātes līmenis, miegs un darba režīms. Cilvēkiem vecumā no 18-60 gadiem ar normālu ĶMI, kas biežāk lieto uzturā saldumus, ir lielāka iespēja saskarties ar muguras lejasdaļas sāpju izraisītu nespēju ikdienā. Interpretējot US mērījumus, viscerālo tauku daudzuma precīzai noteikšanai pētniecībā ar US metodi nepieciešama augsti kvalificētu speciālistu ar pieredze.

Title name: Effects of daily habits and visceral adiposity on lower back pain in people with normal BMI Just like obesity, spinal disorders are also believed to be a common problem due to technology development and rapid changes in lifestyle. However, the pathogenesis mechanism that causes lower back pain is not clearly understood. Some of the possible causes mentioned in the literature are factors that directly or indirectly are affected by the accumulation of visceral fat (Schepper et al., 2010; De Almeida et al. 2007). The process of fatty tissue formation is complex and not yet sufficiently explained. Several factors such as genetics, hormones, ethnic origin and lifestyle has an important role in this process (Currie et al. 2012). Goal: Determine the impact of daily habits on inability caused by lower back pain. Research method: 500 people – 278 women and 222 men participated in the study by voluntarily completing an online questionnaire. It consisted of 27 questions - 1 open-ended and 26 closed-ended questions. 439 participants (18-60 years old) met the inclusion criteria, but participation in the research continued 249 respondents who had normal BMI. In the second part of the research ultrasonographic evaluation with a 7.5-MHz linear type B-mode probe was executed. To determine thickness of subcutaneous fat (Smin) and preperitoneal fat (Pmax) probe was placed perpendicularly and a vertical scan of 1 - 2 cm below the processus xiphoideus was performed. Abdominal wall fat index (AFI = Pmax/Smin ratio) was calculated. Results: According to Oswestry Disability Index 123 (49.3%) participants have moderate incapacity, 122 (49%) study participants have minimal incapacity and only five (1.7%) participants have a severe incapacity. The majority, or 176 (70.7%) of study participants, usually eat breakfast in the morning. Results also show that respondents with a low incapacity caused by lower back pain choose to eat sweets only once a week or less - 9% (<20% ODI) versus 1.6% (> 20% ODI), whereas respondents with moderate/severe incapacity include sweets in their diet 3 or more times a week - 55.1% (> 20% ODI) versus 44.3% (<20% ODI), (p = 0.03). Participants who participate in a physical activity 5 times a week or more show lower Oswestry Disability Index results. Conclusion: Every second participant with normal BMI in his or her daily life is facing a mild to severe inability caused by lower back pain. Most of the routine habits do not affect the lower back pain. People between the ages of 18 and 60 with normal BMI, who often consume sweets in their everyday life, are more likely to face the inability caused by lower back pain. In order to determine the amount of visceral fat by ultrasonography, research requires a highly qualified specialist with experience in interpreting ultrasound measurements.