Vides faktoru ietekme uz makrofītu sugu sastāvu un sastopamību vidēji lielās upēs Latvijā
View/ Open
Author
Grīnberga, Laura
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Spriņģe, Gunta
Date
2011Metadata
Show full item recordAbstract
Grīnberga L. 2011. Vides faktoru ietekme uz makrofītu sugu sastāvu un sastopamību vidēji lielās upēs Latvijā. Promocijas darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, 87.lpp.
Makrofīti jeb augstākie augi ir būtisks lotisku ekosistēmu komponents, kuru attīstība ir cieši saistīta un tieši atkarīga no dažādiem vides apstākļiem un raksturo ilggadīgas izmaiľas upēs. Tai pat laikā pēdējo gadu desmitu laikā arvien biežāk zinātniskajos pētījumos tiek atzīmēts datu un zināšanu trūkums par faktoru mijiedarbību, kas ietekmē un nosaka makrofītu sugu sastāvu un to sastopamību upēs.
Promocijas darba mērķis ir noskaidrot makrofītu sugu sastāvu un sastopamību, kā arī to ietekmējošos vides faktorus Latvijas vidēji lielās upēs.
Promocijas darbā veikti upju veģetācijas un to ietekmējošo vides faktoru (grunts sastāvs, straumes ātrums, apēnojums, upes platums un dziļums, sateces baseina platība un zemes lietojuma veids, augstums virs jūras līmeľa) pētījumi, apsekojot 132 upju posmus 83 vidēja lieluma upēs visā Latvijas teritorijā. Pētījumā izmantota Latvijā pieľemtā upju klasifikācija un starptautiskā upju ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēma. Iegūtie dati apkopoti un analizētas sakarības starp vides faktoriem un ūdensaugu sugu sastāvu, to sastopamību un aizauguma pakāpi.
Promocijas darbā analizēta makrofītu sugu daudzveidība vidēja lieluma upēs un sugu saistība ar pētītajiem vides faktoriem. Veikta ūdensaugu sabiedrību klasifikācija, izmantojot programmu TWINSPAN, rezultātā izdalot trīs sugu grupas. Sugu grupu ekoloģijas analīzē izmantotas DCA un CCA ordinācijas metodes.
Pētījuma rezultāti liecina, ka primārie makrofītu sugu skaita un aizauguma pakāpes ietekmējošie faktori Latvijas vidēji lielās upēs ir apēnojums un grunts sastāvs. Upēm ar grants-oļu grunti raksturīgs mazāks dziļums, lielāks straumes ātrums, kas līdztekus stabiliem gultnes apstākļiem rada labvēlīgu vidi makrofītu augšanai. Savukārt ātri tekošām smilšainām upēm raksturīgs mainīgs dziļums un gultne, makrofītu attīstība iespējama galvenokārt tikai upes seklākajos posmos. Te ir salīdzinoši mazākais sugu skaits, sugu sastāvā dominē sugas ar dziļu sakľu sistēmu vai spēju ātri iesakľoties. Ātri tekošas, smilšainas upes straumes mehāniskās ietekmes un substrāta nestabilitātes dēļ ir mazāk pakļautas aizaugšanai, tomēr jāsecina, šādās upēs veģetācijas sastāvs precīzi neatspoguļos ūdens ekoloģisko kvalitāti nelielā sugu skaita dēļ.
Promocijas darba apjoms ir 87 lappuses, to papildina 12 tabulas, 45 attēli un 9 pielikumi.
Atslēgas vārdi: vidēji lielas upes, makrofītu sugu sastāvs, makrofītu sastopamība, vides faktori Grīnberga L. 2011. Environmental factors influencing the species composition and diversity in middle-sized streams in Latvia. Dissertation. Riga, University of Latvia, 87 pp.
Macrophytes in streams are closely related and dependent of different environmental factors. Over the last decades different studies worldwide have emphasized lack of data and knowledge on impacting processes determining species composition and abundance of macrophytes in streams. Macrophytes are permanent indicators for characterizing long-term changes in waters, however, bioindication methods still are under development.
The aim of this study was to investigate the macrophyte species composition and abundance in middle-sized streams in Latvia, as well as environmental factors influencing macrophyte species diversity.
Vegetation and environmental variables were investigated at 132 stream sites in 83 streams in the entire territory of Latvia. Each surveyed site was supplemented by description of environmental factors (substrate type, flow velocity, shading, stream width and water depth, catchment area, landuse and altitude).
Results of investigation summarized and analyzed relationships among environmental factors and species composition, species number and macrophyte cover of stream stretch.
Correlation between macrophyte species abundance and investigated environmental factors were analyzed. Classification of species communities by TWINSPAN was done, dividing them into three species groups. In analysis of ecological differences among the species groups, DCA and CCA ordination methods were applied.
Results of this study demonstrate that primary factors influencing the number of species and macrophyte cover in middle-sized streams of Latvia are shading and substrate type. Substrate stability is a significant controlling factor, because a stable substrate allows rooting and establishment of macrophyte communities. Frequency of submerged macrophytes was higher in streams with gravely substrate, where water depths varied from 0.25 – 0.5 m.
Water velocity has stronger impact on vegetation in sandy streams, therefore, sand particles are more easily eroded, whereas larger particles require faster current speeds to initiate movement.
Insufficient data on the macrophyte vegetation and its species composition in the Latvian streams hinder both establishment of suitable assessment method and implementation of a proper assessment.
If certain plant quantity is not found in the stream, assessment of water quality is impossible. Results of this study indicate that in fast flowing sandy streams in Latvia, macrophytes are not a suitable component for quality assessment methods.
The volume of the dissertation is 87 pages. The dissertation is supplemented by 12 tables, 45 figures and 9 appendices.
Keywords: middle-sized streams, macrophyte diversity, environmental factors.