Latvijas Republikas kultūras politika 1918.-1934.gads

Abstract

ANOTĀCIJA. Promocijas darba mērķis ir izpētīt Latvijas Republikas kultūras politiku no 1918. līdz 1934.gadam. Īpaša uzmanība pievērsta dažādu kultūras nozaru finansēšanai. Darba izstrādāšanai pārsvāra izmantoti publicētie avoti (normatīvie akti, statistikas izdevumi, valsts budžeti, Kultūras fonda pārskati, periodiskā prese u.c.). Nozīmīgs informācijas apjoms gūts arī no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva uzkrātajiem dokumentiem. Kopumā Latvijas Republikas kultūras politiku no 1918.g. līdz 1934.g. raksturo šādi pamatvirzieni: 1) nodrošināti pastāvīgi finanšu avoti kultūrai (Kultūras fonds un valsts budžets); 2) dažu „centrālo” kultūras institūciju izveide, to uzturēšana no valsts budžeta (ar diezgan izteiktu Nacionālas operas favorizēšanu), ka arī nevalstisko kultūras institūciju pabalstāšana no valsts budžeta un Kultūras fonda; 3) kopumā liberālas un labvelīgas „kultūras vides” radīšana un, tajā pat laikā, atsevišku kultūras jomu (preses un it īpaši kino) pastiprināta uzraudzīšana un cenzēšana; 4) brīvas iespējas nacionālajām minoritātām attīstīt savu kulturu (praktiski nekādu ierobežojumu salīdzinājumā ar latviešiem); 5) cenzūras „sliekšņa” paaugstināšana un administratīvo institūciju pilnvaru paplašināšana 20.gadu beigās – 30.gadu sākumā (t.i. jau pirms K.Ulmaņa apvērsuma).

ANNOTATION. The aim of doctoral thesis is to examine cultural policy of Republic of Latvia from 1918 until 1934. Particular attention is focused on financing of culture. Information from published sources (legislation, statistics, state budget, Cultural Foundation overviews, periodicals etc.) lays on the basis of the thesis. Significant amount of information is also taken from the records collected in Latvian State Historical Archives. In general Cultural policy of Republic of Latvia in 1918—1934 can be characterized by following theses: 1) Culture was provided by permanent financial sources (Cultural Foundation & state budget); 2) Several “central” cultural institutions was formed as state institutions and funded on state budget (with quite a strong favourization of National Opera). Nongovernmental cultural institutions were supported from Cultural Foundation; 3) In general – liberal and favourable “cultural environment”, and at the same time – increased monitoring on particular cultural spheres (the press and especially cinema); 4) Freedom for national minorities to develop their own culture (practically with no limitations in comparison with Latvians); 5) Rise of censorship level and extension of administrative authority power in late twenties – early thirties (i.e. before coup d’etat of K.Ulmanis).