Parts and wholes in Aristotle's conception of substance

Abstract

Disertācijā "Daļas un veselumi Aristoteļa substances koncepcijā" autore parāda, ka vairāku 'daļas' un 'veseluma' nozīmju nošķīrums atrisina substances (οὐσία) vienības problēmu. Lai gan problēma un arī risinājums ir Aristoteļa, viņš šim jautājumam nevelta atsevišķu izklāstu. Disertācija piedāvā detalizētu substances vienības problēmas analīzi, izmantojot instrumentus, kas darināti, ņemot vērā Aristoteļa piezīmes par daļām un veselumiem, t. i., mereoloģiju (no μέρος – 'daļa'). Izpētes centrā ir salikta (sajūtama vai vieliska) substance. Autore aizstāv vairākus Aristoteļa pētniecībā strīdīgus apgalvojumus (uzskatu, ka daļas–veseluma attiecībai (part–whole relation) ir vairākas nozīmes, priekšstatu par veidolu un vielu kā par īstenām (proper) un reālām (real) daļām, veidola saliktību), kuri tiek pamatoti, aplūkojot Aristoteļa darbu korpusa fragmentus un iztirzājot dažādu komentētāju viedokļus. Atslēgas vārdi: Aristotelis, daļa, veselums, substance

The dissertation "Parts and Wholes in Aristotle's Conception of Substance" shows that the distinction of several senses of 'part' and 'whole' solves the problem of unity of substance (οὐσία). Although both the problem and the solution are Aristotle's, he himself has not provided a separate exposition devoted specifically to this topic. The dissertation offers a dissection of the problem of unity of substance with instruments shaped by Aristotle's remarks on parts and wholes, i.e. mereology (from μέρος, 'part'). The investigation pertains to the composite (sensible or material) substance. The author has defended various claims that are controversial in Aristotelian scholarship (the plurality of the senses of the part–whole relation; the idea that form and matter are proper and real parts; the complexity of form), which have been unfolded by providing evidence in Aristotle's corpus and by discussing the views of various commentators. Keywords: Aristotle, part, whole, substance