Gauskāji (Tardigrada) Rīgas ūdenstilpēs

Abstract

Gauskāji savu unikālo adaptīvo mehānismu dēļ ir kļuvuši par svarīgu pētāmo objektu vairākās zinātņu nozarēs kā astrobioloģija, hidrobioloģija un medicīna. Tie paver plašāku skatu pētījumos, kas ietver dzīvības iespējas Visumā, vides bioindikācijā, cilvēka veselībā un šūnu rezistencē pret jonizēto starojumu u.c. Bakalaura darba mērķis bija izpētīt pieejamo literatūru – grāmatas un veiktos pētījumus kā pasaulē, tā Latvijas teritorijā par gauskājiem, un apsekot četras, pēc brīvas nejaušības izvēlētas, Rīgas pilsētas ūdenstilpes, ievākt tajās paraugus (rudenī un pavasarī), lai noskaidrotu, vai apsekotajās ūdenstilpēs ir sastopami gauskāji, identificēt sastaptās sugas un spriest pēc iegūtajiem datiem, kādiem ūdens un vides parametriem konkrētās sugas dod priekšroku, salīdzināt iegūtos datus ar pieejamo informāciju par gauskāju sastopamību Latvijā. Lai gūtu ieskatu par konstatēto gauskāju raksturīgāko biotopu izvēles kritērijiem, tika noteikti apsekoto ūdenstilpju raksturojošie parametri (O2, elektrovadītspēja, pH un temperatūra), ūdens ķīmiskā sastāva analīze (kopējais fosfors, fosfora joni un kopējais slāpeklis), kā arī paraugošanas vietās fiksēta citu hidrobiontu grupu organismu klātbūtne. Kopā ūdenstilpēs tika atrasti 6 gauskāji rudenī, 19 pavasarī. Paraugos, kuri tika ievākti vismaz 5 m attālumā no katras ūdenstilpes, gauskāju bija ievērojami vairāk un to skaits jau bija izsakāms org/ml. Pārsvarā ūdenstilpēs atrastie gauskāji deva priekšroku augu tipa mājvietai nevis supralitorāles sedimentu slānim. Tika noskaidrots, ka gauskāji rudenī dod priekšroku videi ar lielāku vienšūņu un mikroskopisko dzīvnieku skaitu, savukārt pavasarī, kad novērojama aļģu un augu augšana, tad gauskāji vairāk novēroti vidē ar augstāku augu saturu un mazāku mikroskopisko organismu klātbūtni.

Tardigrades due to their unique adaptive mechanisms have become a very important test subject in various of science research fields such as astrobiology, hydrobiology and medicine. They extend the view in research focused on life in the Universe, human health and cell resistance to ionized radiation, environment bioindication, etc. There is very few literature available and research done regarding tardigrades. In Latvia such research are basically non-existent. The aim of this research was to obtain and analyse as much literature as possible regarding tardigrades and to visit four waterbodies located in Riga (Māras dīķis, Mārupīte (Arkādijas parka teterorija), Linezers, Gaiļezers) to find out if there are any tardigrades pressent. While collecting samples from water bodies, it was also important to evaluate the water parameters (O2), electrical conductivity, pH and temperature, total nitrogen, phosphorus ions and total phosphorus) as well as to record any other organisms that can be found in samples taken from water bodies to see if there are any correlations between tardigrades and their choice of biotope. In autumn total of 6 tardigrades were found in samples from all four water bodies, during spring 19. Samples that were collected at least 5 m from water bodies had significantly higher amount of tardigrades present and it was possible to evaluate their concentration per ml. It was concluded that tardigrades were more present in plant type of environment as sediment type. It was also concluded, that tardigrades (M.Hufelandi) during autumn prefer an environment with higher concentration of microscopic organisms present while during spring they prefer environment with higher plant/algae and lower microorganism concentration.