Augstas intensitātes intervālu slodzes ietekme uz enerģētisko metabolismu slodzes laikā un pēcslodzes atjaunošanās periodā jaunām sievietēm

Abstract

Augstas intensitātes intervālu slodzes ietekme uz enerģētisko metabolismu slodzes laikā un pēcslodzes atjaunošanās periodā jaunām sievietēm. Tiltiņa K., zinātniskais vadītājs Dr. biol., asoc. prof. Ozoliņa-Molla L. Maģistra darbs, 61 lapaspuse, 19 attēli, 15 tabulas, 47 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Arvien biežāk kā efektīva metode taukaudu, it sevišķi viscerālo taukaudu, masas samazināšanai sabiedrībā tiek pielietots treniņu veids – augstas intensitātes intervālu treniņš (HIIT), kur augstas intensitātes (80 – 95% no maksimālās sirdsdarbības frekvences) intervāli mijas ar aktīvas atpūtas periodiem ar mērenu (40 – 60% no maksimālās sirdsdarbības frekvences) intensitāti. Pētījuma mērķis bija izvērtēt augstas intensitātes intervālu treniņa ietekmi uz enerģētisko substrātu patēriņu un vielmaiņas intensitāti slodzes laikā un pēcslodzes atjaunošanās periodā. Pētījumā piedalījās 12 jaunas (vecumā no 18 līdz 30 gadiem) klīniski veselas sievietes. Galvenās pētījumā izmantotās metodes – netiešā kalorimetrija, veloergometrija un ultrasaonogrāfija. Pētījuma rezultāti pierāda, ka HIIT laikā augstās slodzes intensitātes dēļ kā galvenais enerģētiskais substrāts kalpo ogļhidrāti, taču uzreiz pēc slodzes organisms ar paaugstinātu intensitāti veic lipolīzi un ogļhidrātu patēriņš strauji krītas. Glikozes koncentrācija asins plazmā HIIT laikā un pēcslodzes atjaunošanās periodā mainās maznozīmīgi ( 0,3 mmol/L), savukārt triglicerīdu koncentrācija HIIT laikā ievērojami pieaug (līdz 2 reizēm) un pēc slodzes strauji samazinās zem miera stāvokļa vērtības, kas liecina par to, ka HIIT mobilizē pieejamos taukus. Ultrasonogrāfiskie mērījumi norāda, ka pētījuma dalībniecēm ar zemāku fiziskās aktivitātes līmeni ir salīdzinoši augstāks preperitoneālo taukaudu daudzums un triglicerīdu koncentrācija asins plazmā miera stāvoklī, kā arī triglicerīdu koncentrācijas kritums pēc slodzes ir lielāks salīdzinājumā ar dalībniecēm, kurām ir augstāks fiziskās aktivitātes līmenis. Šis liecina par to, ka HIIT efekti izteiktāk novērojami personām ar lielāko viscerālo taukaudu daudzumu

Effect of high intensity interval training on energy metabolism during the exercise and post-exercise recovery in young women. Tiltiņa K., supervisor Dr. biol. Asoc. Prof. Ozoliņa-Molla L. Master thesis, 61 pages, 19 figures, 15 tables, 47 literature references, 2 appendices. In Latvian. High intensity interval training (HIIT) recently has become very popular and used widely to reduce fat mass, especially visceral fat. During HIIT high intensity (80 – 95% of maximal heart rate) intervals are mixed with active recovery intervals with moderate (40 – 60% of maximal heart rate) intensity. The aim of the study was to evaluate the effect of high intensity interval training to energetic substrate oxidation during exercise and post-exercise recovery period. 12 young (aged 18 till 30) clinically healthy women took part in the study. Main methods used in the study – indirect calorimetry, veloergometry and ultrasonography. Results of the study prove that the main energetic substrate during HIIT are carbohydrates, but immediately after training organism “switches” to lipolysis with increased energy expenditure in comparison to rest and use of carbohydrates decrease. Glucose concentration in the blood did not change significantly during HIIT and post- exercise recovery period ( 0,3 mmol/L), but concentration of triglycerides significantly increased during HIIT and decreased significantly below rest value after HIIT, which shows that HIIT mobilizes available fat. Ultrasonographic measurements indicate that study participants with lower physical activity level have higher preperitoneal fat thickness and resting triglyceride level, which decreases even more after the HIIT in comparison to more physically active participants. This indicate, that acute effects of HIIT are more expressed in persons with higher visceral adiposity.