Forest structural elements and bryophyte species richness in managed forest landscape

Abstract

Promocijas darba mērķis bija raksturot sūnu sugu bagātību saistībā ar tādiem struktūrelementiem kā dzīvi koki un mirusī koksne mežos ar atšķirīgu apsaimniekošanas vēsturi. Kopumā analizētas četras meža ainavas 17 lapu koku mežaudzēs, kā arī restaurēta meža vēsture 12 dabiskajiem meža biotopiem. Rezultātā konstatēts, ka liela sūnu sugu bagātība apsaimniekotā ainavā saistīta ar liela diametra platlapju koku un apšu klātbūtni. Tomēr pētītā apsaimniekotā meža ainava nenodrošina lielu sūnu sugu skaitu uz mirušās koksnes, kas skaidrots ar liela diametra mirušās koksnes iztrūkumu un zemu meža kontinuitāti. Vēsturiskie dati par lapu koku dabiskajiem meža biotopiem apstiprināja faktu, ka daži no tiem bijuši pakļauti koksnes izvākšanai pēdējo 90 gadu laikā. Apsaimniekošana negatīvi ietekmējusi mirušās koksnes kvalitāti un sūnu sugu skaitu uz tās.

The aim of the present study was to characterize richness of bryophyte species in relation with structural elements such as living trees and coarse woody debris in forests with different history of management. Together four forest landscapes and 17 deciduous forest stands were analyzed. In addition, the forest history of 12 woodland key habitats was reconstructed. The results showed that high bryophyte species richness was related with the occurrence of large diameter broad-leaved trees and aspens in managed landscape. However, the studied managed forest landscape did not support high bryophyte species richness on coarse woody debris, due to the lack of large dead wood and low forest continuity. The historical study on deciduous woodland key habitats confirmed that some of them had been harvested in the last 90 years. The past forest management had negative effect on the quality of dead wood and the richness of species found on coarse woody debris.