Koris un tā transformācija latviešu dramatiskajā teātrī (2015-2018)

Abstract

Bakalaura darbā “Koris un tā transformācija latviešu dramatiskajā teātrī (2015 – 2018)” ir teorētiski aplūkots kora jēdziens un tā funkcijas divu tradīciju kontekstā: pirmkārt, antīkā kora (sākot ar Dionīsa kultu, antīko grieķu teātri un antīkā kora lomu cauri gadsimtiem līdz modernisma dramaturģijai), otrkārt, latviešu kordziedāšanas kontekstā. Balstoties abu tradīciju teorētiskajā materiālā, darbā tiek aplūkoti trīs režisoru iestudējumi – Elmāra Seņkova “Pūt vējiņi!” un “Antigone”, Mārtiņa Eihes “Smaržo sēnes” un “Meža meitas”, un Viestura Kairiša “Mērnieku laiki”. Šajās izrādēs koris tiek izmantots kā mainīgā telpa un sabiedrības procesu reflektējošs kopums.

In the bachelor thesis “Chorus and its Transformation in the Latvian Dramatic Theatre (2015 – 2018)” is theoretically considered the concept of chorus and its functions in the context of two traditions: firstly, ancient chorus (from cult of Dionysus, ancient Greek theatre and the role of ancient chorus through the centuries to modernist dramaturgy), secondly, context of the Latvian choral singing tradition. According to theoretical material of both traditions, the thesis deals with three directors productions – Elmārs Seņkovs “Blow, The Wind” and “Antigone”, Mārtiņš Eihe “The Smell of Mushrooms” and “Forest Daughters”, and Viesturs Kairšs “Times of the Surveyors”. In these productions chorus is used as a changing space and a reflective set of society.