Latviešu kultūras dzīve Rēzeknē (1920-1940): Rēzeknes Latviešu biedrības "Tautas pils" piemērs

Abstract

Latviešu kultūras dzīves uzplaukums Latgalē bija iespējams tikai pēc 1920. gada, kad tās teritorija tika atbrīvota un kļuva par pilnvērtīgu Latvijas valsts sastāvdaļu. Pētījuma mērķis ir raksturot lielākās pilsētas kultūras organizācijas - Rēzeknes latviešu biedrības “Tautas pils” - darbību un tās ieguldījumu Rēzeknes latviešu kultūras dzīves attīstībā. Maģistra darbā tiek raksturota vispārīga latviešu kultūras dzīves attīstība Rēzeknē no 20. gadsimta sākuma līdz 1940. gadam, kā arī pievērsta īpaša uzmanība Rēzeknes Latviešu biedrībai un latgaliešu kultūras biedrībai “Latgolas Tautas piļs”, kā arī abu biedrību darbībai pēc to apvienošanas 1935. gadā, kas tika veikta, jo Kārļa Ulmaņa režīms akcentēja virzību uz latviešu vienotību. Biedrības pakļautībā atradās arī Latgales teātris, kas 30. gados piedzīvoja profesionālu izaugsmi.

Prosperity of Latvian cultural life in Latgale could only start after 1920 when the territory of Latgale was liberated and fully incorporated in Latvia. The aim of the research is to characterize the activity of the largest cultural organization of the town – Rezekne Latvian Society “Tautas pils” – and its investment in the development of cultural life of Latvians living in Rezekne. The Master’s thesis includes a characterization of overall development of Latvian cultural life in Rezekne from the beginning of the 20th century to 1940 with a specific focus on Rezekne Latvian Society and Latgalian Cultural Society “Latgolas Tautas piļs” as well as the activities of both societies after they merged in 1935 because the regime of Karlis Ulmanis focused on Latvian unity. The Society also organized the Latgale Theatre, which experienced professional growth in 1930s.