Stepes strupastu galvas smadzeņu morfometriskā mainība guentheri grupā (Arvicolinae, Sumeriomys apakšģints)

Abstract

Šī darba mērķis ir galvas smadzeņu diverģences izpēte pēc to lieluma un ģeometriskās formas trim strupastu “guentheri” grupas taksoniem ar lineārās un ģeometriskās morfometrijas metožu izmantošanu. Iegūtie dati rāda, ka dzimuma faktors neietekmē izpētīto taksonu smadzeņu lineāros parametrus un formu, kas liecina par dzimuma atlases vāju iedarbību uz morfoloģisko pielāgojumu veidošanos un smadzeņu uzbūves mainību. Tiek atrastas būtiskas atšķirības strupastu galvas smadzeņu absolūtā un relatīvā masā (cefalizācijas indekss): vismazākā tā tiek atzīmēta M. guentheri, lielāka M. hartingi, bet savā starpā M. h. hartingi un M. h. lydius populācijas ievērojami diverģē. Visi lineārie mērījumi trim taksoniem arī būtiski atšķiras. M. hartingi pasugas atšķiras ar smadzeņu augstumu, bet suga M. guentheri no M. hartingi atšķiras gan ar augstumu, gan ar platumu un garumu. Visgarākais pusložu laterālais garums ir konstatēs M. h. lydius, tālāk pēc dilstošas secības iet M. h. hartingi un M. guentheri. Iegūtie dati norāda uz to, ka M. guentheri diverģence ir dziļāka (16 parametri), kas acīmredzot saistīts ar šīs sugas senāku izolāciju ar kalnu grēdu "Anatolijas diagonāli". M. hartingi populāciju izolācija notika vēlāk ar Bosfora jūras šaurumu, tāpēc atšķirību smadzeņu uzbūvē ir nedaudz mazāk (11 parametri), Galvas smadzeņu ģeometriskas deformācijas tiek konstatētas visos taksonos. Kanonisko variāciju analīze parādīja, ka visi trīs taksoni būtiski atšķiras cits no cita, gan pēc laterālā skata, gan pēc dorsālā. Salīdzinot taksonu DFA laterālo skatu noteikts, ka M. h. hartingi puslodes un smadzenītes ir paplašinātas no augšas, bet M. h. lydius ir mazas ožas sīpoli. Pēc dorsālskata DFA M. h. hartingi ir nedaudz garākas ožas sīpoli, nekā M. h. lydius. M. guentheri smadzenīšu puslode un tārps ir platāki nekā M. hartingi pasugam.

The purpose of this work is to investigate the divergence of the brain by its size and geometric shape of three vole's taxa of "guentheri" group with linear and geometric morphometric. The obtained data show that the sex as a factor does not affect the linear parameters and brain's shape of the studied taxa, which indicates a weak effect of the sex on morphological adaptation and variability of the brain structure in the selection process. Significant differences in the absolute and relative mass of the brain (cephalization indeces) are found: the smallest one for M. guentheri is noted, greater for M. hartingi. The indeces of the M. hartingi and M. h. lydius populations are noticeably diverged. The linear measurements of the investigated taxa also differ significantly. The subspecies M. hartingi differ in the brain height as well as M. guentheri and M. hartingi species differs in height, width and length of the brain. The lateral length of the hemisphere in M. h. lydius is longest, followed by M. h. hartingi and in the M. guentheri the length is smallest. The obtained data indicate that the divergence of M. guentheri is deeper (16 parameters), which is obviously related to the older isolation of this species by the mountain range "Anatolian diagonal". The isolation of the M. hartingi population occurred later by the Bosporus Strait, so the difference in brain structure is slightly less (11 parameters). Geometric deformities of the brain in all taxa are found. Analysis of canonical variations showed that all three taxa differ significantly, both laterally and dorsally. Comparing the taxa DFA lateral view are found differences in brain form, M. h. harting cerebellum hemisphere and brains hemisphere are expanded from above, while M. h. lydius have a small olfactory bulbs. By dorsal view DFA M. h. harting have a slightly longer olfactory bulbs than M. h. lydius. M. guentheri cerebellum hemisphere and worm are wider than the M. hartingi.