Marijas Zambrano drāmas “Antigones kaps” literatūras teorijas un kritika

Abstract

Maģistra darbā Marijas Zambrano drāmas «Antigones kaps» literatūras teorija un kritika tiek analizēts mīts par Antigoni Marijas Zambrano interpretācijā. Divdesmitā gadsimta spāņu filozofes darbs, kas balstās uz Sofokla traģēdiju Antigone, rada jaunu redzējumu par klasisko mītu, kas atspoguļoja Spānijas pagājušā gadsimta sākuma politisko un sociālo situāciju, kā arī filozofes domas. Mīts par Antigoni kalpoja Marijai Zambrano par iedvesmas avotu, jo mīta tēma skar visdziļākās sajūtas kas piemīt cilvēka dabai. Marija Zambrano rada mūsdienu Antigoni – meiteni, kas upurē sevi pilsētas un sabiedrības labā. Tā vairs nav SofoklaAntigone – tā ir divdesmitā gadsimta Antigone, kurai ir sava balss un kurai«ir laiks», lai pārdomātu visu savu dzīvi, kas bija bēduun ciešanupilna. Zambrano savai varonei sniedz vajadzīgo laiku, lai viņa caur savu trakumu varētu "atbrīvot savu apziņu", izglābt sevi un arī visu ģimeni no lāsta apburtā loka. Antigones kaps rada lielu interesi gan par «hibrīda»žanra dabu, gan par dziļām filozofiskām domām, kuras pauž Marija Zambrano. Viņa, būdama intelektuālajā pasaulēvairāk pazīstama kā filozofe, ir radījusi darbu, kura žanru ir grūti definēt – tas ir filozofiskās esejas un dramatiskā darba sintēze. Darba mērķis ir pēc darba Antigones kaps analīzes uzsvērt Marijas Zambrano filozofisko ideju un biogrāfisko projekciju ietekmi uz viņas Antigones mīta interpretāciju. Literāra darba Antigones kaps analīze balstās uz Hesusa G. Maestro literatūras teoriju, kas ir filozofiska materiālisma piekritējs; darbā arī tiek izmantotiAristoteļa literatūras jēdzieni no viņa darbaPoētika. Pētījuma gaitā tika izveidoti sekojoši secinājumi: – Literatūra ir literatūras teorijas izpētes objekts, līdz ar ko tā pieder pie ontologijas; – Literatūra sastāv no literatūras materiāliem. Literatūras materiālu piemērs: darbu autori, lasītāji un tulki (vai pārveidotāji), aktieri, kritiķi, vēsturiskie periodi, ģeogrāfiskie apgabali, kultūras un sabiedrības utt.; – Literatūras teorija ir «zināšanas par literatūras materiāliem». Literatūras teorija definēun klasificē literatūras jēdzienus; – Literatūras kritika ir literatūras materiālos formāli izteiktu ideju interpretācija. Kritika attiecas uz literārā darba idejām, un tā ir pielīdzināma filozofijai; – Mītam par Antigoni ir nemainīga vērtība. Antigones tēmas nozīmīgums ir saistīts ar cilvēka jūtu pastāvīgo raksturu; – Marijas Zambrano Antigone rada savdabīgu un mūsdienīgu mīta versiju; – Antigones kaps piedāvā "hibrīda" žanru, filozofiskās esejas un dramatiska darba sintezi; – Attiecībā uz darba sākumu, vidusdaļu un beigām: robežas ir diezgan abstraktas, jo traģēdijas darbība notiek tikai varones iztēlē; – Zambrano izmanto apziņas plūsmas paņēmienu, lai izteiktu varoņu visdziļākās jūtas un pārdzīvojumus; – Zambrano neseko Aristoteļa noteiktājiem traģēdijas kritērijiem: viņas darbs ir varones ciešanas;darbā nav nedz peripetijas, nedzatpazīšanas; – Antigones kaps ir filozofes biogrāfijas atspoguļojums; šīs darbs se

The Master`s Thesis Literary Theory and Criticism of María Zambrano`s “The Thomb of Antigone”presents an analysis of the myth of Antígona in María Zambrano's interpretation. The work of the Spanish philosopher of XX century, based on the tragedy Antigone of So-phocles, creates a new vision of the classical myth that reflects the political and social situa-tion of Spain at the beginning of the past century, as well as the philosophic ideas of the phi-losopher. The myth of Antigone served Zambrano as the source of inspiration due to the theme of the myth that touches the deepest feelings of the nature of the human being. María Zambrano creates a contemporary version of Antigone - a girl who sacrifices herself for the good of the city and society. It is no longer the Antigone of Sophocles - it is the Antigone of the XX century that has its own voice, which "has time" to reflect on its entire life full of sorrows and sufferings. Zambrano gives his heroine the necessary time so that through her insanity she can "liberate her conscience", save herself and also save her entire family from the vicious circle of curse. The tomb of Antigone presents a great interest both for its "hybrid" natureand for the baggage of the philosophical ideas of María Zambrano. Zambranobetter known in the intellectual world as the philosopherhas created a work the genre of which is difficult to define. It is a combination of philosophical essay and a dramatic piece. The objective of the work is an analysis of The Thomb of Antigone highlighting the re-percussion of philosophical ideas and the biographical projection of Zambrano in the reinterpretation of the myth of Antigone. The analysis of The Thomb of Antigone is based on the Theory of Literature of Jesus G. Maestro, a supporter of philosophical materialism. Also at work are used the concepts of Aristotle described in the Poetics. The investigation has led to the following conclusions: - Literature is an object of study of the Theory of Literature, it is a «being» that is stu-died and that is why it belongs to the field of Ontology; - Literary materials constitute what Literature is. Examples of literary materials: authors of the works, readers and interpreters (or transducers), actors, critics, historical periods, geographical areas, cultures and societies etc.; - The Theory of Literature is «the scientific knowledge of literary materials». The Theory of Literature defines, classifies, models and organizes the concepts of Literature; - The Literary Criticism is the «interpretation of Ideas formally objectified in literary materials». The Criticism deals with the ideas of the literary work and in this is equated with the Philosophy; - The myth of Antigone has a permanent value. The relevance of the theme of Antigone is due to the constant nature of the feelings of the human being; - The Antigone version of Zambrano presents a peculiar and contemporary version of the myth; - The Thomb of Antigone presents a "hybrid" ge