Personības un sabiedrības attīstības sakarību izzināšana Latvijas vēstures problēmmācībās skolā

Abstract

Promocijas darba mērķis ir izveidot problēmmācību modeli Latvijas vēstures apguvei vidusskolā, kas nodrošinātu skolēnu izpratni un pieredzi par personību un sabiedrības attiecību attīstības sakarībām. Autors uzskata, ka laika, kad skolēnu zināšanas, kā to rāda centralizēto eksāmenu rezultāti pēdējos gados par Latvijas vēsturi, ir vājas, nevajag meklēt izeju no problēmām politizējot Latvijas vēstures mācīšanas jautājumus, bet apgūstot un pielietojot jaunas mācību metodes, kas veicina skolēnu patstāvību, radošu pieeju mācību procesam. Analizējot savu pedagoģisko pieredzi un 30 gadu laikā gūtās atziņas, autors piedāvā skolotājiem izmantot darbā problēmmācību metodi, kā arī uzsākt nopietnu diskusiju par Latvijas vēstures satura mācīšanas veida maiņu – pakāpeniski pāriet vidusskolā no hronoloģiskā secībā sakārtota vēstures izklāsta uz tematiski veidotu vēstures apskatu. Promocijas darba struktūru veido ievads, divas daļas, nobeigums, literatūras saraksts, pielikumi. Promocijas darba ievadā definēta promocijas darba pētījuma joma, pamatota pētījuma zinātniskā un teorētiskā aktualitāte, raksturota risināmā problēma, noteikts pētījuma mērķis, objekts, priekšmets, uzdevumi, izvirzīti pētījuma jautājumi, norādītas promocijas darba izstrādē izmantotās pētījuma metodes, raksturota pētījuma bāze un posmi, zinātniskā novitāte un praktiskā nozīmība.1.nodaļa ir apskatīta teorētiskā bāze lai noskaidrotu personības un sabiedrības attīstības sakarību filozofiskos, sociālos un pedagoģiskos aspekts. 2.nodaļā balstoties uz autora pedagoģiskās prakses laikā veiktajiem novērojumiem un to analīzi, empīriskiem pētījumiem, aplūkots vēstures mācību process kā līdzeklis skolēnu izpratnes veidošanā par sevi un cilvēkiem sabiedrībā – dzīvē, dzīves darbībā, socializācijā. Skolotāja kā līdera loma skolā mācību procesā pārmaiņu laikā ir ļoti svarīga, jo nepieciešama mācību procesa maiņu vadīšana, kur pats skolotājs apgūstot demokrātisku darba vadīšanas metodi, māca skolēniem mācīties, būt atklājējiem mācību laikā. Izmantojot problēmmācību metodi vēstures, un īpaši Latvijas vēstures mācīšanās laikā, skolēni izzinot patstāvīgi vēstures notikumus, paši kļūst par līderiem, jo labāk izprot savu, kā pilsoniskas sabiedrības locekļa lomu mūsdienu sabiedrībā. Darba noslēgumā autors rosina sākt nopietnu diskusiju par nepieciešamām izmaiņām Latvijas vēstures mācīšanas saturā, pārejot pakāpeniski no vēstures satura hronoloģiskā izklāsta mācīšanas veida, pāriet uz vēstures tematisko izklāstu. Promocijas darbs sastāv no 149.lappusēm teksta, to ilustrē 13.tabulas, 8.attēli, literatūras sarakstā iekļauti 263.bibliogrāfijas avoti latviešu, krievu, vācu un angļu valodās, un 27.pielikumi.

The aim of the doctoral dissertation is to create a problem-based learning model for the acquisition of Latvia’s history at the secondary school that will enable pupils’ comprehension and experience on the personality and community relationship development consistency. The author considers that during the time when the pupil’s knowledge in Latvia’s history is poor, as it is revealed by the National Centralized examination results, there is no need to search solutions to the problems by politicising the issues of the Latvia’s history teaching, but by acquiring and introducing new teaching/learning methods, which encourage the pupil’s autonomy, creative approach to the study process. By analyzing the author’s own pedagogical experience and the cognitions gained during thirty years of practice, the author offers the teachers to implement the problem-based approach into teaching, as well as to start a serious discussion on the change of the teaching of Latvia’s history contents – to start a gradual transition from the chronologically rearranged history survey to a history survey based on the thematic topics at the secondary school studies. The structure of the Doctoral dissertation consists of an introduction, two parts, conclusion, references and appendices. In the introduction of the Doctoral dissertation the research area of the dissertation is defined, substantiated the topicality of the scientific and theoretical research, characterized the research problem, set the aim of the research, the object, tasks, set the research issues, described the research methods used in the doctoral dissertation, characterized the research basis and stages, scientific innovation and practical significance. In the first part the theoretical basis is researched to establish the philosophical, social and pedagogical aspects of the personality and community relationship development consistency. The second part reveals the history teaching/learning process as a means for development of the pupil’s comprehension shaping on oneself and human community – in life, life performance and socialisation based on the author’s observations during his pedagogical performance and their analysis. The teacher’s as a leader’s role at school during the changes taking place in the teaching/learning process is very important due to its necessity to lead the change process, where the teacher himself acquires democratic methods of leadership, teaches the pupils how to learn, how to be discoverers during the learning process. By use of the problem-based method in teaching/learning of history, especially, the history of Latvia, the pupils exploring the historic events autonomously, become leaders themselves as they better understand their own role as a member of the civic community in the contemporary society. In the conclusion part the author encourages to start a serious discussion on the needed changes in the contents of Latvia’s history teaching, gradually changing from the chronological explanation teaching of the history contents to the history explanation based on the thematic topics. The Doctoral dissertation consists of 149 pages, it is illustrated by 13 tab., 8 pictures, the references include 263 items, followed by 27 appendices.