Maģiskais reālisms Elifas Šafakas prozā

Abstract

Maģistra darbā „Maģiskais reālisms Elifas Šafakas prozā” tiek pētīts maģiskais reālisms romānos „Stambulas bastards”, „Mīlestība: Rūmī romāns” un „Ciešais skatiens”. Maģiskais reālisms iedalās rietumu un austrumu literatūras tradīcijās, kur maģiskā reālisma izpausmes tiek pētītas atbilstoši šīm tradīcijām Elifas Šafakas romānos. Maģiskā reālisma austrumu un rietumu literatūras tradīciju sintēze izpaužas gan tematiski, gan stilistiski caur austrumu kolorīta piešķiršanu rietumu racionālajam lietu būtības izvērtējumam, gan arī caur rietumu morāles klātbūtni romānos atspoguļotajā austrumu kultūras vidē. Romānam „Stambulas bastards” raksturīgais sociāli-politiskais postkoloniālisma kritikas diskurss izpaužas caur armēņu genocīda analīzi un Stambulas pilsētas vēsturi. „Mīlestība: Rūmī romānā” notiek izteikta ceļošana laikā caur galvenās varones lasāmajiem manuskriptiem, kā arī izteikta maģiskā reālisma austrumu literatūras tradīcijai raksturīgā sūfisma tradīcijas interpretācija caur brīnumainām sakritībām un caur neparastu laika ritējumu. Romānā „Ciešais skatiens” tiek izmantoti maģiskajam reālismam raksturīgi brīnumaini personāži, kā arī izteikti kontrasti, vienlaikus atklājot postkoloniālisma kritikai raksturīgo cilvēku savstarpējo attiecību problemātiku un dažādību. Tematiski tradīcijas saskaras caur vēsturisko notikumu attīstības prizmu, savukārt austrumu kolorīts tiek piešķirts, izmantojot tādus reliģiskos elementus kā džinnus, saucienus uz lūgšanām vai zīlēšanu kafijas biezumos. Notikumu norises vieta tiek paspilgtināta ar austrumu kultūrai raksturīgajām dabas ainavām. Vērtību sistēmas pamatā atklājas varoņu iekšējos monologos un dialogos. Maģiskais reālisms Elifas Šafakas prozā ir īpatnēja austrumu un rietumu tradīciju sintēze, kas izpaužas divu kultūru konfrontācijas un sadarbības attēlošanā. Darbos tiek mēģināts akcentēt rietumu un austrumu kultūru dažādības atšķirīgās dzīves situācijās, laikos un vietās, kā arī to sintēzi, kas ir neizbēgama, izmantojot gan tiešas tekstuālas norādes, gan arī metaforiskus apzīmējumus kā galveno notikumu vietu izmantojot Stambulas pilsētas unikalitāti starp austrumu un rietumu kultūrām maģiskā reālisma kontekstā.

In the paper „Magical Realism in Elif Shafak’s Prose” magical realism is analyzed in three novels – „Bastard of Istanbul”, „The Forty Rules of Love”, and „The Gaze”. Magical realism can be divided in Western and Eastern literary traditions where it is researched accordingly to these traditions in Shafak’s prose. The synthesis of Eastern and Western literary traditions of magical realism manifests itself both thematically and stylistically through the attribution of Eastern color to the Western rational appraisal of the essence of the things, as well as through the presence of Western morals in the Eastern culture environment reflected in the novels. The socio-political discourse of postcolonial criticism inherent in „The Bastard of Istanbul” is manifested through the analysis of Armenian genocide and the history of Istanbul. In „The Forty Rules of Love” is present a journey through the manuscripts of the main hero, as well as the interpretation of the tradition of Sufism, which is characteristic of the tradition of the magical realism in the Eastern literature through miraculous coincidences and through unusual timeline. Author in „The Gaze” uses miraculous characters characteristic of magical realism, as well as pronounced contrasts, while revealing the problems and diversity of the people-to-people relationships that are characteristic of postcolonial criticism. Thematically traditions face the prism of the development of historical events, and Eastern color is given through religious elements such as jinnees, morning prayers or coffee grounds. The venue of events is highlighted by the oriental landscapes. Value systems are revealed with inner monologues and dialogues of the characters. Magical realism in the Elif Shafak’s prose is a peculiar synthesis of Eastern and Western traditions, manifested in the confrontation and cooperation of two cultures. Elif Shafak in her novels attempts to emphasize the diversity of Western and Eastern cultures in different life situations, times and places, as well as their synthesis, which is inevitable through both direct textual references and metaphorical terms as the main venue for the uniqueness between Eastern and Western cultures in the context of magical realism.