Ķīna un ķīniešu migrācija ārzemēs
Author
Gudovskaya, Victoria
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Taivāns, Leons
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Migrācija kā viena no globalizācijas procesa izpausmēm ir kļuvusi par nozīmīgu parādību divdesmitajā gadsimtā. Ta ietekmē dažādu pasaules valstu politisko, sociālekonomisko un demogrāfisko attīstību, starpvalstu mijiedarbības un integrācijas procesus starptautiskajā sabiedrībā. Tajā pašā laikā migrācijas pieaugums izraisa drošības un noziedzības problēmu pasliktināšanas nelegālās migrācijas, cilvēku tirdzniecības, ksenofobijas un terorisma veidā. Tas viss pievērš lielu uzmanību starptautiskajām organizācijām, valstu valdībām, zinātnieku aprindām un plašai sabiedrībai. Ķīnas migrācijai kā nozīmīgai demogrāfiskajai parādībai ir ietekme uz saņēmējvalstīm, ieviešot izmaiņas dzimumu un demogrāfiskajā struktūrā, aizpildot darbaspēka un kvalificētu speciālistu trūkumu. No otras puses, tā rada sociālās destabilizācijas un kriminālatbildības elementus. Attiecīgi pieņēmēju sabiedrībām attieksme pret Ķīnas migrantiem ir neskaidra. Jāatzīmē, ka migrācijas procesu attīstība un migrācijas politikas īstenošana notiek ĶTR citādā veidā nekā pārējās valstīs. Pekina migrāciju uzskata ne tikai par objektīvu procesu, bet arī kā līdzekli valsts attīstības problēmu risināšanai, tāpēc migrācijas politika Ķīnā ir valsts uzmanības un regulējuma objekts. Citiem vārdiem sakot, migranti ārzemēs pievienojas diasporām, kuras tiek sauktas par Ķīnas „maigo varu”. Daudzi politiskie zinātnieki, ne tikai ķīniešu speciālisti, bet arī ārzemnieki, atzīmē, ka nākotnē Ķīnas ārpolitikas veidošanā Ķīnas maigai varai būs vel lielāka loma. Migration, as one of the manifestations of the process of globalization, has become a significant phenomenon in the twentieth century. It influences the political, socio-economic and demographic development of various countries of the world, interstate interactions and integration processes in the international community. At the same time, the increase in migration causes the exacerbation of security and crime problems in the form of illegal migration, human trafficking, xenophobia and terrorism. All this draws close attention to this phenomenon of international organizations, national governments, scientific communities and the general public. Chinese migration, as a significant demographic phenomenon, has an impact on recipient countries, introducing changes in the gender and demographic structure of the population, filling up the shortage of labor and qualified specialists. On the other hand, it brings with it elements of social destabilization and criminalization. Accordingly, the attitude of host societies toward Chinese migrants is ambiguous. It should be noted that the development of migration processes and the implementation of migration policy takes place in the PRC in a manner different from all other countries. Beijing regards migration not only as an objective process, but also as a mean of solving the country's developmental problems, therefore migration policy in China is the subject of close attention and regulation by the state. In other words, migrants abroad join the diasporas, which are the so-called "soft power" of China. Many political scientists, not only Chinese specialists, but also foreign ones, note that in the future, it is China’s soft power that will play an even greater role in building China’s foreign policy.