Dzimtes dualitātes: Sieviešu pašpalīdzības kursu gadījums Rīgā

Abstract

Šajā maģistra darbā tiek analizēts kursu gadījums Rīgā, kas māca sievietēm, kā kļūt sievišķīgākām un dzīvot saskaņā ar noteiktiem sievišķības principiem, lai uzlabotu savu dzīvi un attiecības, ar mērķi padziļināt antropoloģisko izpratni par to, kā dzimte tiek konstruēta un izdzīvota. Šis pētījums skaidro, kā šajos kursos dzimte tiek dabiskota un balstīta dualitātēs, kādas īpašības tiek piedēvētas vīrišķībai un sievišķībai, un kāpēc sievietes uzskata par svarīgu mācīties par sievišķību un dzīvot saskaņā ar sievišķības principiem. Pētījumā tiek secināts, ka šie kursi ir balstīti postsociālisma, postfeminisma un neoliberālisma kontekstos, un tie aicina sievietes mainīt un attīstīt sevi, lai būtu apmierinātākas ar dzīvi un attiecībām, kā arī iedzīvina to, ka no sievietes tiek sagaidīts ilgstošs, nepārtraukts emocionālais darbs un atbildība.

This thesis analyses the case of courses in Riga that teach women how to be more feminine and live according to pre-established femininity principles in order to improve their lives and relationships, with the aim of deepening the anthropological knowledge about how gender is constructed and experienced. The research explains how, in these courses, gender is naturalized and grounded in dualities; explores what characteristics are attributed to masculinity and femininity; and investigates why women consider it important to learn about and live according to femininity principles. The research concludes that these courses are a consolidation of the post-socialist, postfeminist and neoliberal contexts, and they call for women to change and develop themselves to be more content as well as perpetuate extensive, continuous emotional work and responsibility as expected from women.