Pasionaritētes jēdziens un tā izvērtējums Ļ. Gumiļeva etnoģenēzes koncepcijā

Abstract

Ļeva Gumiļeva etnoģenēzes koncepcijai ir būtiska vieta Krievijas ideju vēsturē. Koncepcija tiek plaši apspriesta, daudzpusīgi kritizēta un dažādi interpretēta. Etnoģenēzes koncepcijā svarīgs ir pasionaritātes jēdziens. Šī darba mērķis ir aplūkot pasionaritātes jēdzienu un sniegt tā izvērtējumu. Tāpēc darbā tiek apskatīts etnoģenēzes koncepcijas vēsturiskais tapums un koncepcijas dažādās interpretācijas. Tāpat arī darbā tiek aplūkotas pasionaritātes un etnosa attiecības, kā arī pasionaritātes cēlonis jeb pasionārais grūdiens, kā tas manifestējas mērķtiecīgā cilvēku rīcībā un kā mainās pasionāru attiecības ar pārējiem indivīdiem, dažādās etnosa attīstības fāzes. Darba secinājumi ietver to, ka pasionaritātes jēdzienam veltītā kritika vērš būtiskas iebildes pret pasionaritātes jēdziena pamatotību, tomēr tas nav bijis par iemeslu, lai etnoģenēzes koncepcijas aktualitāte mazinātos.

Lev Gumilyov’s conception of ethnogenesis is important to the Russian history of ideas. This conception has been widely discussed, criticised and interpreted. A notion crucial to the conception of ethnogenesis is a passionarity. This paper aims to examine and assess the notion of passionarity. Therefore, the paper explores the historical origins of the conception of ethnogenesis and the various interpretations. The paper also investigates the relationship between passionarity and ethnos, as well as the cause of passionarity, or impulse of passionary: how it manifests into purposeful actions and how the relationship between passionaries and other people changes in the different development stages of ethnos. The paper’s findings, among others, include that the criticism directed at passionarity raises significant concerns regarding the validity of this notion, but it has not affected the actuality of ethnogenesis itself.