Daiļliteratūras tulkošana svešvalodā, balstoties uz M.Semjonovas romāna “Valkīrija” izmēģinājuma tulkojumu angļu valodā

Abstract

Tulkošanas metode tiek definēta pēc avota teksta žanra. Lai gan daudzas tulkošanas problēmas tiek uzskatītas par vispārīgām (ko nosaka gramatiskās un sintaktiskās atšķirības avota valodā un mērķa valodā, ir arī unikāli aspekti, kas jāņem vērā, nodarbojoties ar konkrētu žanru. Galvenais pētījuma temats un mērķis bija izpētīt specifiskus aspektus, tulkojot vēsturiskos romānus. Vajag pieminēt papildu izaicinājumu, jo tulkojums tika veikts svešvalodā (angļu valodā). Izmantotās pētījuma metodes bija gan teorētiskas, gan praktiskas: darba pirmā daļa ietver teorētisko informāciju par daiļliteratūras tulkošanu, īpaši tiek izpetīta īpašvārdu, toponīmu un citu aspektu tulkošana. Darba otrajā daļā tiek piedāvāta atsevišķu vienību (īpašvārdu, toponīmu utt.) tulkošanas analīze, piemēri tiek ņemti no M. Semjonovas vēsturiskā daiļliteratūras romāna “Valkīrija”, kā arī to pašu vienību salīdzinošā analīze ar E. Vodolazkina romāna “Laurus” angļu valodas tulkojumu. Pētījuma rezultāti palīdzēja identificēt vēsturiskās daiļliteratūras tulkošanas galvenās stratēģijas un izklāstīt visefektīvākās pieejas tulkošanai līdzīgā žanra romānos.

Method of translation is defined by genre of the source text (ST). Although many problems of translation are considered general (dictated by grammatical and syntactic differences of source language (SL) and target language (TL), there are unique aspects to be considered when dealing with a particular genre. Main topic and goal of this research was to investigate specific aspects of historical fiction translation. There was an additional challenge as the translation was made into non-mother tongue (from Russian into English). Research methods applied were both theoretical and practical: the first part of the work includes theoretical information about translation of fiction, in particular, translation of proper names, toponyms and other special cases. The second part of the work offers translation analysis of selected units (proper names, toponyms, etc) found in the ST - historical-fiction novel by M. Semyonova ‘Valkyrie’ and a comparative analysis of the same units found in the English translation of historical-novel ‘Laurus’ by E.Vodolazkin. As a result, the research conducted helped to identify the main strategies of historical fiction translation and to outline the most efficient approaches to translation of historical fiction.