Latvijas saldūdens mieturaļģu (Charopfyta) flora un ekoloģija
View/ Open
Author
Zviedre, Egita
Co-author
Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Anotācija
Lai gan mieturaļģēm ir liela ekoloģiska nozīme un tās ir plaši izplatītas un
sastopamas, Latvijā iepriekš nav veikti mieturaļģu ekoloģijas pētījumi. Turklāt nav arī pētīta
mieturaļģu sugu sastopamība un izplatība visā Latvijas teritorijā. Šī pētījuma mērķis ir iegūt
datus par mieturaļģu sugām, kas ir sastopamas Latvijā, to izplatību, sastopamību un galvenajiem
abiotiskajiem faktoriem, kuri varētu ietekmēt mieturaļģu sastopamību Latvijā.
Saldūdens mieturaļģu sastopamība, biotopi un izplatība tika pētīta 173 pētījumu
vietās (ezeros, karjeros, dīķos, upēs, grāvjos, avotos, purvu lāmās). Pētījuma laikā konstatētas 18
saldūdens mieturaļģu sugas - 11 Chara, piecas Nitella sugas, Nitellopsis obtusa un Tolypella
prolifera. Ļoti reti sastopamas ir Nitella confervacea, N. syncarpa, N. translucens, T. prolifera,
reti - Chara strigosa, diezgan bieži - C. filiformis, C. hispida, C. intermedia, C. rudis, C.
vulgaris, N. flexilis, N. mucronata, bieži - C. aspera, C. contraria, C. tomentosa, C. virgata,
Nitellopsis obtusa un ļoti bieži - C. globularis.
Pētījuma laikā ievākti mieturaļģu herbāriji (521 krājuma vienības), kas glabājas Latvijas
Dabas muzejā. Izveidota savākto un dāvināto herbāriju publiski pieejama datu bāze
(www.meandrs.lv). Herbāriji izmantoti sugu morfoloģisko aprakstu un noteikšanas tabulu
izveidei.
Visiem pētījumā ievāktajiem sugu herbārijiem tika mērīts minimālais un maksimālais
galvenās ass garums un diametrs, īszaru un posmu garums. Konstatētas vairākas mieturaļģu
minimālās un maksimālās galvenās ass garuma (Chara aspera, C. hispida, C. intermedia,
Nitellopsis obtusa), diametra (C. filiformis), īszaru (C. rudis, C. tomentosa, C. strigosa) garuma
atšķirības, salīdzinot ar literatūru. Konstatētās morfoloģisko pazīmju izmaiņas nav būtiskas sugu
noteikšanai, bet raksturo Latvijā augošo mieturaļģu daudzveidību un ir būtiskas sugu aprakstu
veidošanā.
Lai analizētu mieturaļģu ekoloģiju, 78 pētījumu vietās tika noteikti ekoloģiskie
faktori (Ca2+, HCO3
-, Mg 2+, N-NO2
-, N-NO3
- un P-PO4
3- koncentrācija, kopējā cietība, pH, ūdens
krāsa un ūdens caurredzamība). No visiem pētītajiem faktoriem četri ir statistiski būtiski un
saistīti ar sugu sastāva gradientu. Statistiski būtiski faktori, kas ietekmē sugu sastopamību ir
HCO3
- (p=0.002) un Mg 2+ (p=0.008) koncentrācija ūdenī, pH (p=0.026) un Seki caurredzamība
(p=0.0360). Summary
Irrespective of the great ecological importance of charophytes and their widspread
distribution and occurrence in Latvia, no investigations have been carried out of charophyte
ecology in Latvia before. Also the occurrence and distribution has not been studied in the whole
territory of Latvia. The aim of this study is to summarize information about charophyte species
in Latvia, study their distribution and occurence and examine the main abiotic factors influencing
charophyte occurrence in Latvia.
In 173 localities (lakes, pits, ponds, rivers, ditches, springs, bog pools) data on
freshwater charophyte occurrence, habitats and distribution was collected. In total 18 freshwater
charophytes species were found during the investigation - 11 Chara, five Nitella species,
Nitellopsis obtusa and Tolypella prolifera. Very rare are species Nitella confervacea,
N. syncarpa, N. translucens, T. prolifera, rare - Chara strigosa, quite common - C. filiformis,
C. hispida, C. intermedia, C. rudis, C. vulgaris, N. flexilis, N. mucronata, common - C. aspera,
C. contraria, C. tomentosa, C. virgata, Nitellopsis obtusa and very common - C. globularis.
During the investigation charophyte herbaria were collected (521 herbaria units). The herbaria
are stored in Latvian Museum of Natural history. A publicly available data base
(www.meandrs.lv) of collected and presented herbaria was made. Herbaria was used for
development of species morphological descriptions and identification keys.
Minimal and maximal length of algae, diameter of main axis, length of branchlets and
internodes were measured for all collected herbaria. Some differences of minimal and maximal
length of algae (Chara aspera, C. hispida, C. intermedia, Nitellopsis obtusa), diameter of main
axis (C. filiformis), length of branchlets (C. rudis, C. tomentosa, C. strigosa) in comparison with
the literature was found. The described differences in morphological features are not essential for
species identification, but characterize the diversity of charophytes growing in Latvia and are
important for preparing species descriptions.
In 78 localities ecological factors of water (Ca2+, HCO3
-, Mg 2+, N-NO2
-, N-NO3
- and
P-PO4
3- concentration, total hardness in water, pH, water colour and water transparency) were
analized to study Charophyta ecology. From all analized factors four were statistically significant
and associatedted with gradients of species composition. Significant factors affecting species
occurrence were HCO3
- (p=0.002) and Mg 2+ (p=0.008) concentration in the water, pH (p=0.026)
and Secchi depth (p=0.0360).