Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte Latvijas kriminālprocesa tiesībās

Abstract

ANOTĀCIJA Kriminālprocesa likumā ir iekļauta nodaļa „Kriminālprocesa pamatprincipi”. Šo principu sistēmā iekļauts arī kriminālprocesuālās imunitātes princips. Kriminālprocesuālā imunitāte – tas ir īpašs kriminālprocesa tiesību institūts, kas izpaužas kā juridiskas tiesības atsevišķiem tiesību subjektiem, dēļ tiem likumā piešķirtajām izņēmuma tiesībām, nepakļauties dažādiem obligātiem vispārīgajiem noteikumiem. Kriminālprocesuālās imunitātes viena no darbības sfērām ir valsts amatpersonas un tām piemērojamie procesuālie instrumenti. Tādējādi situācijās, kad kriminālprocess tiek īstenots pret personām, kam piemīt kriminālprocesuālā imunitāte, runājam par kriminālprocesu, kas tā saturiskajā nozīmē nav tāds pats kriminālprocess, kādu vispārēji paredz Kriminālprocesa likums. Jautājums par valsts amatpersonu kriminālprocesuālo imunitāti pēc savas būtības ir izteikti sensitīvs, jo, tam īstenojoties, tiek izdarīta atkāpe no viena no tiesībās nostiprinātā pamatprincipa – vienlīdzība likuma priekšā. Viedokļi par valsts amatpersonu kriminālprocesuālo imunitāti, tai skaitā - tās piemērošanas pamatotības un lietderības aspektiem ir bijuši dažādi: gan atbalstoši, gan noraidoši. Tomēr, neraugoties uz dažādiem apsvērumiem „par” vai „pret” valsts amatpersonu kriminālprocesuālo imunitāti, juridiski šis jautājums vēl aizvien ir regulēts kā starptautisko, tā arī konstitucionālo, administratīvo un krimināltiesību tiesību avotos. Līdz ar to pamats šī jautājuma izpētei un diskusijai par to ir un būs aktuāls. Šis promocijas darbs ir Latvijā pirmais zinātniskais darbs par valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes teorētiski - praktiskajiem jautājumiem. Darba pētījuma objekts ir šo atšķirīgo kriminālprocesuālo tiesību institūtu izpēte kā no tiesību regulējuma, tā arī prakses viedokļa. Izpētes objekta atklāšanas nolūkā īpaši uzmanība veltīta tiesību regulējuma un juridiskās prakses izpētei, kas vērsta uz „likuma robu” un tiesību piemērošanas problēmjautājumu atklāšanu, piedāvājot nepieciešamās izmaiņas jautājuma optimizācijai.

ANNOTATION Criminal procedure Law incorporates a chapter “General Principles of Criminal Procedure”. The system of these principles prescribes such criminal procedure principle as Immunity from Criminal Procedures. Immunity from criminal procedures is a particular legal instrument that nature contains juridical freedom of some persons not to comply with the compulsory and general provisions of law. One of the spheres of activities of criminal procedural immunity is public officials and procedural measures applicable to them. Thus, in situations when criminal procedures are being carried out against a public official - a person who enjoys a criminal procedural immunity, we can talk about criminal procedure that meaning in this case is not the same as criminal procedure, as provided for in the general positions of the Criminal Procedure Law. The issue of immunity from criminal procedure of public official characterizes as a really sensitive, because if the immunity of a public official has been implemented, a principle of legal equality has been violated. Discordant opinions have been told about the issue of immunity from criminal procedure of a public official: both, about the necessity to apply it, and the usefulness to apply it. Despite these considerations “for” or “against” the principle of immunity from criminal proceedings, this issue is still stipulated both, in international, constitutional and criminal law sources. Therefore the basis to research and to discuss about this issue has been current nowadays and will be current in the future, as well. The instant doctorate paper is the first scientific research regarding both, theoretical and practical issues of immunities from criminal proceedings of public officials. Findings of the particular research have been devoted to the framework which differs from the general procedure and to its implementation features. With a view to study these features, the special attention has been paid to legal source and judicial practice analysis aimed at detecting legal lacunas and problematic issues when implementing law, and offering the necessary improvements.