Plēsēju smaržas un mehāniskā kairinājuma izraisītā stresa kāpura stadijā ietekme uz Drosophila melanogaster pieaugušo īpatņu ķermeņa oglekļa un slāpekļa koncentrāciju

Abstract

Vispārīgā stresa paradigma paredz, ka plēsonības izraisīts stress ietekmē upuru vielmaiņu, to ķermenim liekot noārdīt enerģētiskās rezerves, kas noved pie pastiprinātas slāpekļa savienojumu izdalīšanas vidē. Darbā novērtēta plēsēja smaržas un mehāniskā kairinājuma ietekme kāpura stadijā uz augļu mušu imago fenotipu. Noskaidrots, ka plēsēja smaržas izraisīts stress samazina mušu ķermeņa masu, palielina slāpekļa koncentrāciju un samazina oglekļa un slāpekļa koncentrāciju attiecību. Līdzīgas fenotipa izmaiņas iepriekš novērotas audzējot kāpurus kopā ar dzīvu zirnekli un liecina, ka kāpuru ožai plēsēja atpazīšanā ir būtiskāka nozīme nekā citām maņām. Rezultāti ir pretrunā vispārīgajai stresa paradigmai un ir būtiski tās pilnveidošanai, kā arī ļauj labāk izprast plēsonības ietekmi uz ķīmisko elementu apriti dabā.

The general stress paradigm predicts that predator-induced stress increases the metabolism of prey individuals and causes the breakdown of their energetic reserves. This leads to the increased excretion of nitrogen-containing compounds. This paper deals with the impact of predator scent and mechanical stress during the larval stage onto the imago phenotype of fruit flies. The results show that the predator odor-induced stress significantly decreased the dry body mass, increased body nitrogen concentration, and reduced carbon-to-nitrogen ratio in the adult flies. Similar phenotypic changes had previously been demonstrated in fruit flies reared with live spiders. This suggests that a sense of smell may have a more important role in the larvae to detect predators compared to the other senses. The results contradict the predictions of the general stress paradigm and might be essential to improve the theory. It also allows us to improve understanding of how predators affect element circulation in ecosystems.