Upes nēģa Lampetra fluviatilis populāciju ģenētiskās daudzveidības izpēte ar mikrosatelītiem

Abstract

Šis bakalaura darbs ir turpinājums kursa darbam - “Kurzemes upēs sastopamo upes nēģu Lampetra fluviatilis mikrosatelītu genotipēšana”. Šis ir pirmais pētījums Latvijā par upes nēģa ģenētisko daudzveidību un populācijas ģenētisko struktūru Latvijas upēs, pamatojoties uz mikrosatelītu DNS variācijām. Darba mērķis bija novērtēt upes nēģa populācijas ģenētisko daudzveidību Latvijā. Iegūtie dati veicinās zināšanas par upes nēģu ģenētisko struktūru un palīdzēs izstrādāt ieteikumus ģenētisko resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. No piecām upēm (Saka, Venta, Daugava, Salaca, Gauja) kopā tika ievākti 210 upes nēģa audu paraugi no muguras spurām, no kuriem tika izdalīta DNS. Genotipēšana tika veikta ar astoņiem mikrosatelītu marķieriem. Tika secināts, ka populācijas savā starpā ir vienotas un krustojas savā starpā. Latvijas nēģu populāciju var pārvaldīt kā vienotu populāciju. Darba saturu veido 7 nodaļas ar apakšnodaļām. Darba izstrādē izmantoti 40 literatūras avoti, 4 attēli un 12 tabulas. Bakalaura darbs izstrādāts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”.

This bachelor’s thesis is a continuation of the course work – “Microsatellite fenotyping of Lametra fluviatilis found in Kurzeme rivers”. This work is the first study of genetic diversity and population genetic structure of river lamprey in Latvian rivers, based on microsatellite DNA variations. The aim of this research was to assess and evalute genetic diversity of the lamprey population in the Latvian rivers. The results of this study contribute significantly to the general knowledge of the river lamprey genetic structure and will be useful to make recommendations for sustainable management of genetic resources. From five different rivers (Saka, Venta, Daugava, Salaca, Gauja) together was collected 210 lamprey tissue samples from second dorsal fin for DNA extraction. Genotyping of microsatellite markers was performed. It was concluded that there is no genetic differentiation between the populations. Thus, Latvian lamprey population can be managed as a single population. Study has 7 chapters with subdivisions. The totals amount of 40 references, 4 figures and 12 tables were used in this study. This work was done in Institude of food safety, animal health and environment ''BIOR''. The Latvian lamprey population can be managed as a single population