Mērenas, nemainīgas slodzes un augstas intensitātes intervālslodzes ietekme uz vielmaiņas rādītājiem pēcslodzes periodā personām ar mazkustīgu dzīvesveidu.

Abstract

Darba mērķis bija izstrādāt augstas intensitātes intervālslodzes (HIIT) protokolu, kas piemērots personām ar mazkustīgu dzīvesveidu, un salīdzinoši pārbaudīt tā efektu uz vielmaiņas intensitāti (MR) pēcslodzes periodā. Tika izmantoti divi slodžu protokoli: HIIT un mērenas, nemainīgas intensitātes slodze (MICT). HIIT protokols sastāvēja no divdesmit 30 sekunžu augstas intensitātes (85% no maksimālās jaudas (Pmax)) periodiem, kurus cikliski nomaina 60 sekunžu zemas intensitātes (50% no Pmax) periodi. MICT protokols tika veikts ar nemainīgu intensitāti – 60% no Pmax. Vielmaiņas intensitāte tika noteikta, izmantojot netiešo kalorimetriju. Izstrādātie HIIT un MICT protokoli tika pārbaudīti uz divām personām (21 un 20 gadi). Rezultāti rāda, ka abu slodžu testi līdzīgi ietekmē MR pēcslodzes periodā, taču HIIT slodze bija aizraujošāka. Izstrādātais HIIT protokols ir izmantojams personām ar mazkustīgu dzīvesveidu, taču tā ietekme uz MR būtu jātestē tālāk, palielinot dalībnieku skaitu.

The aim of this study was to develop a high-intensity interval training (HIIT) protocol suitable for sedentary people and to comparatively test its effect on metabolic rate (MR) in the post-exercise period. Two exercise protocols were used: HIIT and moderate, continuous intensity training (MICT). HIIT consisted of twenty 30-second bouts at 85% Pmax interspersed with 60- second active recovery periods with 50% of Pmax. MICT was a single continuous bout at 65% Pmax. MR was determined using indirect calorimetry. HIIT and MICT protocols were tested on two subjects (21 and 20 years). The results show that both tests have a similar effect on MR in the post-exercise period, but the HIIT was more exciting. The developed HIIT protocol is suitable for sedentary persons, but its impact on MR should be further tested by increasing the number of participants.